World Health Organization Country Office in Latvia, Daugavpils (2026)

PVO darbs Latvijā šobrīd galvenokārt ir saistīts ar izaugsmes atbalstu primārās veselības, digitalizācijas, psihiskās veselības, atkarību politikas, veselīga dzīvesveida un pacientu centrētas pieejas stiprināšanā, kā arī ar Ukrainas bēgļu jautājumiem.

05/06/2026

Noslēgušās divas iedvesmojošas dienas! ✨

Mazo valstu iniciatīvas 12. augstā līmeņa sanāksme ir aizvadīta, un tās vēstījums bija nepārprotams – mazās valstis var būt veselības sistēmu pārmaiņu virzītājas. Mūsu pieredzei ir liela nozīme Eiropas veselības politikas sarunās, jo mazais mērogs ļauj ātrāk virzīt pārmaiņas, mācīties no pieredzes un rādīt piemēru arī lielajām valstīm! 🌍💪

PVO Eiropas reģiona direktors Hanss Klūge (Dr Hans Kluge) diskusijā uzsvēra, ka mazo valstu veselības sistēmu spēks sākas ar cilvēkiem – veselības aprūpes darbiniekiem, kuri ik dienu rūpējas, lai veselības sistēma turpinātu darboties arī pieaugoša spiediena apstākļos. Kopā ar Eiropas komisāru Olivēru Vārheji (Olivér Várhelyi) un Latvijas Veselības ministru Hosamu Abu Meri tika spriests par to, kā mazināt darbaspēka trūkumu, stiprināt veselības drošību un gudrāk izmantot inovācijas, tehnoloģijas un digitalizāciju.

Diskusijās vēlreiz pārliecinājāmies, ka veselības aprūpes darbaspēka trūkums nav tikai Latvijas izaicinājums. Ar līdzīgām grūtībām saskaras visas mazās valstis – atšķiras mērogs un apstākļi, bet kopīga ir nepieciešamība pēc ilgtspējīgiem un praktiskiem risinājumiem. Savstarpēja pieredzes apmaiņa ļauj izvēlēties labākās pieejas medicīnas darbinieku piesaistei un noturēšanai, komandu darba stiprināšanai un tehnoloģiju gudrākai izmantošanai, tā mazinot slodzi veselības aprūpē.

Sanāksmes noslēgumā Latvija kopā ar Andoru, Kipru, Igauniju, Islandi, Luksemburgu, Maltu, Ziemeļmaķedoniju, Slovēniju un Sanmarino pieņēma kopīgu paziņojumu par veselības aprūpes darbaspēka nākotni. Daži no būtiskākajiem rīcības virzieniem:

🔸Sargāsim tos, kuri sargā mūs. Medicīnas darbinieku garīgā veselība un droša darba vide ir prioritāte.

🔸Strādāsim gudrāk, nevis smagāk. Stiprināsim veselības aprūpes komandas un paplašināsim māsu un aprūpes speciālistu lomu, lai viņu zināšanas tiktu izmantotas tur, kur tās visvairāk vajadzīgas.

🔸Ieviesīsim inovācijas atbildīgi. Mākslīgais intelekts un digitālie rīki veselības aprūpē jāizmanto droši, ētiski un praktiski – tā, lai tie palīdzētu gan darbiniekiem, gan pacientiem.
Vienojāmies arī par labāku veselības nozares pārvaldību un investīciju plānošanu, precīzāku datu izmantošanu un ilgtspējīgu pieeju medicīnas darbinieku mobilitātei starp valstīm.

👉Plašāk par iniciatīvas sanāksmi un pieņemto paziņojumu lasi: bit.ly/49ZP0wn

04/06/2026

Vai mazas valstis var rādīt ceļu pārējai pasaulei? Mēs esam pārliecināti, ka jā! 🤝

No 4. līdz 5. jūnijam Rīga kļūst par satikšanās vietu Eiropas mazajām valstīm – valstīm, kuru iedzīvotāju skaits nepārsniedz 2 miljonus.

Kopā ar WHO Regional Office for Europe un Veselības ministrija uzņemam Mazo valstu iniciatīvas (Small Countries Initiative) 12. sanāksmi. Rīgā pulcējas kolēģi no Andoras, Kipras, Igaunijas, Islandes, Luksemburgas, Maltas, Ziemeļmaķedonijas, Slovēnijas, Sanmarino un Lietuvas. Kopīgi spriežam par izaicinājumu, kas šobrīd skar mūs visus: kā saglabāt spēcīgu, pieejamu un noturīgu veselības aprūpi laikā, kad sabiedrība noveco un veselības nozarē trūkst darbinieku.

Mazajās valstīs šie izaicinājumi ir īpaši jūtami. Mēs saskaramies ar “dubultās novecošanās” realitāti – iedzīvotājiem nepieciešama arvien kompleksāka aprūpe, taču noveco arī paši veselības aprūpes darbinieki. Problēmu pastiprina darbaspēka trūkums, speciālistu aizplūšana uz lielpilsētām vai privāto sektoru, kā arī ierobežotas apmācību iespējas.

Tomēr tieši mūsu nelielais mērogs var kļūt par mūsu priekšrocību. Mazas valstis spēj ātrāk pielāgoties, drosmīgāk testēt jaunas idejas un ātrāk pārvērst tās praktiskos risinājumos. Un, cieši sadarbojoties, varam panākt, ka mazo valstu balss tiek sadzirdēta reģionālā un globālā līmenī.

Kādi jautājumi ir šīs sanāksmes centrā? Pievēršamies tam, kā stiprināt veselības aprūpes darbaspēku laikā, kad to ietekmē gan ģeopolitiskie un veselības drošības riski, migrācija, kā arī sabiedrības un pašu speciālistu novecošana. Runājam arī par to, kā mākslīgais intelekts un digitālie rīki var atslogot medicīnas darbinieku ikdienu, kā stiprināt psihisko veselību un labbūtību tiem, kuri ik dienu rūpējas par mums, un kā piesaistīt un noturēt jaunos speciālistus arī reģionos.

👉Uzzini vairāk: bit.ly/49ZP0wn

02/06/2026

Lai rastu efektīvākos risinājumus veselības aprūpes darbaspēka nākotnes izaicinājumiem, 4. un 5. jūnijā Rīgā notiks Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Mazo valstu iniciatīvas (SCI) divpadsmitā augsta līmeņa sanāksme "No resursu trūkuma uz ilgtspējību: vai mazās valstis var...

16/12/2025

💜 Veselības aprūpei jābūt drošai pirmajai pieturvietai sievietēm, kas cietušas no vardarbības.

📍 Rīgā aizvadījām PVO rīkotu starpsektoru darba sesiju par to, kā veselības aprūpes sistēma Latvijā var savlaicīgi un droši palīdzēt vardarbībā cietušām sievietēm un meitenēm.

📊 Saskaņā ar PVO 2023. gada datiem, aptuveni katra trešā sieviete savas dzīves laikā vismaz reizi ir piedzīvojusi fizisku vai seksuālu vardarbību no intīmā partnera vai kāda cita.
👩‍⚕️ Ārstniecības personāls bieži ir pirmais (un vienīgais) šo sieviešu kontaktpunkts. Lai gan vardarbību pieredzējušās sievietes vēršas pēc veselības aprūpes pakalpojumiem, pašu vardarbības faktu viņas bieži neatklāj. Tādēļ atbalsts tiek sniegts novēloti vai netiek sniegts vispār, radot nopietnas īstermiņa un ilgtermiņa veselības sekas. Ārstniecības personālam ir jāspēj atpazīt simptomu kopums, kas var liecināt par piedzīvotu vardarbību un jābūt apmācītam, kā šādās situācijās komunicēt ar iespējamo upuri, sniedzot drošības sajūtu un atbalstu, kā arī zinot, kā rīkoties tālāk.
🛡️ Vispirms — drošība un medicīniskā palīdzība. Tikai tad — izvēle par tālākiem soļiem. Starptautiskās vadlīnijas neiesaka noteikt vispārēju obligātu ziņošanu policijai par intīmo partneru vardarbību. Šāda prasība var apdraudēt sieviešu autonomiju un konfidencialitāti, kā arī atturēt atklāt vardarbības faktu veselības aprūpes sniedzējiem, tā liedzot saņemt savlaicīgu palīdzību.

▶️ Skaties video atskatu un uzzini, kā Latvija sper pirmos soļus pretī tādai veselības aprūpes sistēmu, kurai vardarbībā cietušas sievietes un meitenes var uzticēties.

Veselības ministrija MARTA

08/12/2025

🔹 Veselības aprūpes sistēmai jākļūst par drošu pirmo pieturvietu sievietēm un meitenēm, kas pieredzējušas vardarbību.
5. decembrī mēs pulcējām ministriju, slimnīcu, tiesībsargājošo iestāžu, akadēmisko un NVO pārstāvjus uz starpsektoru darba sesiju par veselības aprūpes lomu palīdzības sniegšanā. Tajā klātienē piedalījās arī PVO dzimumu līdztiesības, taisnīguma un cilvēktiesību eksperte Melānija Haida (Melanie Hyde), kas atklāšanas uzrunā uzsvēra: “Veselības aprūpes darbinieki nereti ir pirmais un dažkārt vienīgais kontakta punkts vardarbībā izdzīvojušajām sievietēm. Tādējādi veselības aprūpes sistēma ir vārti ne tikai uz medicīnas aprūpi, bet arī uz citu sistēmu pakalpojumiem."

📊 PVO 2023. gada dati: katra trešā sieviete dzīves laikā piedzīvo fizisku vai seksuālu vardarbību.
Centrālās statistikas pārvaldes rādītāji apliecina, ka arī Latvijā situācija ir līdzīga. PVO uzsver — patiesie apmēri, visticamāk, ir lielāki, jo statistikā netiek pilnībā iekļautas psiholoģiskā vardarbība, cilvēku tirdzniecība un sieviešu slepkavības.

👩‍⚕️ Veselības aprūpes speciālisti bieži ir pirmais un reizēm vienīgais kontakta punkts.
Daudzas sievietes vēršas veselības aprūpē citu iemeslu dēļ — traumu, depresijas, hronisku sāpju (piemēram, neizskaidrojamu gremošanas traucējumu) vai atkarību problēmu dēļ, taču pašu vardarbību neatklāj baiļu un kauna dēļ.
➡️ Tāpēc kvalitatīvas apmācības un skaidri protokoli ir izšķiroši, lai situācijas spētu atpazīt un varētu savlaicīgi sniegt atbalstu.

🚫 Latvijā daudzi palīdzības pakalpojumi kļūst pieejami tikai pēc tam, kad sieviete iesniegusi oficiālu sūdzību policijā. Taču daudzas to nedara – kauna, baiļu, sabiedrības nosodījuma dēļ, baidoties no iespējamās vardarbības turpināšanās vai bažās par bērnu aprūpi un savu juridisko statusu. Ar papildu šķēršļiem saskaras sievietes ar īpašām vajadzībām vai invaliditāti, vecāka gadagājuma sievietes un tās, kuras ieradušās no citām valstīm, jo viņām palīdzības saņemšanu apgrūtina arī diskriminācija un pieejamības problēmas.
PVO eksperti uzsvēra nepieciešamību mainīt šo secību — vispirms atbalsts un aizsardzība, tikai tad formalizācija.

🏥 Specializēto centru izveide Latvijā: ceļā uz sistemātisku risinājumu.
PVO eksperti prezentēja starptautiskus modeļus (Norvēģija, Igaunija u. c.) un uzsvēra: nav universālas formulas. Tāpēc Latvijai svarīgi izvēlēties modeli, kas atbilst tai pieejamajiem resursiem un ilgtspējīgiem risinājumiem.

Šādam centram jānodrošina:
✔️ skaidrs protokols mediķiem,
✔️ drošība, privātums un konfidencialitāte,
✔️ koordinēti pakalpojumi arī ārpus veselības aprūpes,
✔️ speciāli apmācīts personāls,
✔️ vide, kurai sievietes var uzticēties.

📌 Veselības ministrija tuvākajos mēnešos uzsāks darba pie pirmā specializētā centra izveides.

🤝 Paldies visiem partneriem par aktīvu iesaisti. Īpaši pateicamies visiem, kas uzstājās ar prezentācijām vai piedalījās paneļdiskusijā: Tiesībsarga birojs Tiesībsargam Karinai Palkovai, Veselības ministrija parlamentārajai sekretārei Līgai Āboliņai, Veselības ministrija Veselīabs aprūpes departamenta vadītājai Sanitai Jankai, Labklājības ministrija Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktorei Ilzei Kurmei, MARTA vadītājai Ilutai Lācei, Latvijas Jauno Ārstu Asociācija valdes loceklei un ģimenes ārstei Alisei Singhai un Latvijas Autisma apvienības vadītājai Līgai Bērziņai.

WHO Regional Office for Europe

Address

Daugavpils
LV-54(01–65)

Website

https://www.who.int/latvia

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when World Health Organization Country Office in Latvia posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.

World Health Organization Country Office in Latvia