30/01/2026
Kāpienu sākam 21.01. 2026 trešdienā, svētdien 25.01 jau jābut Kilī virsotnē- Uhuru Peak 5895 m v.j.l.
26.01 izejas punktā. ( 5 dienas augšā, 1 lejà)
Ja visu janvāri man ir bijusi sajūta kā pirms svarīga eksāmena vai it kā gatavojoties sacensibām, tad tagad sajūta, ka sacensība (ar sevi) ir uzsākta un kā jau tas vienmēr ir… ir labāk darīt un būt nekā iztēloties kā tas būs un baidīties. Bailes man ir padaudz… par to liecina somas smagums.
Bet pēc “ starta šāviena” ir mazs atslābums, sajūta par svētkiem.
Jau no pirmajiem metriem esam pārsteigti par soļošanas tempu, ko nosaka gidi ! Mēs neviens nejutamies tik švaki, lai vilktos kā tādi bruņurupuči ! Tomēr izrādās tieši šis temps Pole- Pole ( lēnām, lēnàm) ir bijis mūsu panākumu atslēga tam, ka neticamā kārtā uzkapām virsotnē visa 10 cilvēku grupa. (Jaunākais dalībnieks grupas vadītājs Toms- 29 gadi, otra jaunākā - ES😂, un vecākā dalībniece superīgā Alīda-71 gads).
Bet man tomēr jābut godīgai pret lasītāju un jāsaka, ka diez gan droši par labo rezultātu mums jāpateicās ne tikai mūsu visu trenetībai, saliedētibai, lēnajam tempam, labajiem gidiem un mūsu pašu Tomam , bet lielā merā arī laika apstākļiem… kaut kam pavisam maģiskam un ne mūsu varā. Mēs tiešām bijām ļoti laimīgi- visas pārgājiena dienas mums spīdeja saule, tikai brīžos bija apmācies un nekad nelija. Arī virsotnes dienā - neticami skaists saullēkts, absolūti skaidras, zilas debesis.
Dārgās lietus drēbes vienmēr bija līdzi, bet lietus manā iztēlē bija kļuvis par parādību līdzīgu kā Salavecis, kuram neviens vairs netic.
Tomēr reality check mēs piedzīvojām kāpiena pēdējā stundās, kad bija atlicis vien kalna pakājē iziet cauri tropiskajiem lietusmežiem… Sāka normāli gāzt. Viss izskatijās tik skaisti un piemēroti… bet es nevaru iztēloties - kāds būtu izvērties mūsu pārgājiens, ja tā būtu bijusi pirmā, nevis pedējà diena !
