21/05/2026
Šodien vēroju kādas grupiņas dzīvi un priecājos par harmonisko gaisotni - raugi, pirms brokastīm katram bērnam ir, ko darīt. Neliels bariņš ap skolotāju uz paklāja spēlē atmiņas spēli - meklē bilžu pārīšus. Kāds zēns pie galdiņa darbojas ar koka konstruktoru. Trīs citi uz paklāja būvē mājas no Lego Duplo, divas meitenes pie galda zīmē, trīs citas - darbojas leļļu mājā.
Katrs jaunpienācējs tiek sagaidīts ar draudzīgu "labrīt" un pamudināts vai patstāvīgi uzreiz ķeras pie darba - meklē plauktā to, kas šobrīd šķiet interesants un aizrauj, izaicina.
Grupā tāda darbīga skudru pūžņa atmosfēra, un varētu domāt - ak, kā skolotājai paveicies ar tik mierīgiem, patstāvīgiem un fokusētiem bērniem! 🍀
Mēs mēdzam teikt vai domāt: "Nu jā, šajā grupā jau visi hiperaktīvi, tāpēc tāds haoss", tomēr pirmkārt mieriņš un darbīga atmosfēra grupā ir skolotāja un palīga ilgstoša, neatlaidīga darba rezultāts.
Tā arī šorīt, vērojot idilli, nodomāju: "Lūk, Kitijas un Intas visa mācību gada sūru darba sviedru rezultāts!"
Tas nav viegli - soli pa solim palīdzēt bērnam iemācīties izvēlēties darbiņu, pabeigt to, nolikt vietā.
Iemācīt netraucēt citus.
Iemācīt palūgt padomu vai palīdzību.
Iemācīt atrast sev kompāniju lomu spēlei vai galda spēlei, vai konstruēšanas projektam.
Iemācīt sarunāt, vienoties, palūgt piedošanu.
Grūtums ir tajā, ka reāls rezultāts darbam ar grupu parādās pēc pusgada vai ilgāk. Nu, ja es pļauju zāli, rezultāts ir uzreiz, vai ne? Ja es notamborēju groziņu vai uzrakstu tekstu - rau, ir ieguldītais darbs, ir rezultāts un ir gandarījums!
Darbs ar grupu no pedagoga un palīga prasa neatlaidīgi, dienu no dienas noturēt to, kas tiek ieviests - ieradumu pateikt labrīt, vajadzību izvēlēties darbu, spēju nolikt un sakārtot lietas, atrisināt strīdu un tā tālāk - ja pedagogs atslābst, atmet ar roku it kā sīkumiem, miers un harmonija neiestāsies nekad.
Bērni apgūst spēju pašiem sevi vadīt, ja piedzīvo nemainīgu, labvēlīgu konsekvenci no pieaugušā puses: "lūdzu, noliec vietā!:, "Es tev palīdzēšu izvēlēties", "mēs grupā ejam soļiem" - un bērni ar laiku integrē šos nemainīgos nosacījumus kā savus.
Te arī ir "rotaļnodarbība dienas garumā" - kad bērns mācās VISU LAIKU, kopš sper kāju pār grupiņas slieksni, un skolotājs apzināti vada grupu cauri dienai, ļaujot bērniem mācīties kaut ko par dzīvi no katra brīža - vienlīdz svarīgs ir brokastu, brīvās spēles, nodarbību un pastaigas laiks. Un jārēķinās, ka gandarījums sākumā noķerams mazos panākumos: re, Anna pirmo reizi pati nolika vietā spēli! Re, Kārlis reaģēja uz "ejam soļiem!" Un tikām līdz laukumiņam bez neviena strīda!
Un pietiek vietas un telpas arī rotaļīgumam, ziņkārei un priekam. Bet pamatu - to veido konsekvence un ieradumi.
Tad darba augļi pavasarī, bet varbūt jau ap Ziemassvētkiem, ir saldi. 🙂
Lai izdodas noturēt buru! 🙂🍀
