26/02/2026
Un tagad par nepatīkamo.
Kāpēc vienam cilvēkam dzīvē atkārtojas attiecību sāpes, šķiršanās, nodevības, bet citam - nepārliecība, paššaustīšana un pastāvīgais “es neesmu pietiekams”? Kāpēc vieni visu laiku sastop vienu un to pašu scenāriju, tikai ar citiem cilvēkiem un citās dekorācijās? Ilgu laiku frāze “tā ir mana karma” man pašai skanēja kā spriedums. Kā kaut kas neizbēgams. Bet ar laiku mana izpratne mainījās.
Ja karma nav sods, tad kas tā ir?
Teiksim, tu atkal un atkal izvēlies partneri, kurš ir emocionāli nepieejams - un katru reizi ceri, ka “šoreiz būs citādi”. Vai maini darbu, bet sajūta, ka tevi nenovērtē, atkārtojas jebkurā kolektīvā. Vai tu saki, ka gribi stabilas attiecības, bet, kad tās kļūst nopietnas, pati sāc distancēties. Vai bieži jūties nenovērtēta, bet reti atklāti pasaki, ko patiesībā jūti vai vēlies.
Vai tu atgriezies pie tiem pašiem iekšējiem uzskatiem - “man nesanāks”, “es neesmu pietiekama” - pat pēc tam, kad dzīve jau pierādījusi pretējo.
Un tad šķiet, ka dzīve ir netaisnīga. Ka “tā vienkārši notiek”.
Bet varbūt tas nav sods. Varbūt tā ir mācība, kuru vēl neesam līdz galam apzinājušies. Jo kamēr mēs nemainām savu reakciju, mehānisms turpinās.
Ja jūti, ka šī tēma tev atsaucas - turpinājums kanālā - links profilā. Pilnu pārdomu par karmu, dvēseles izvēlēm un to, kā saprast, kāds uzdevums atkārtojas tavā dzīvē, es publicēju tur. Tuvākajā laikā plānoju arī jautājumu - atbilžu sesiju. Pievienojies 🫰🏽