19/02/2024
Upuris/Radītājs
Sajūta, ka abi šie stāvokļi šobrīd notiek paralēli.
Viena daļa ir upurī un nespēj neko kā tikai eksistēt, gribēt pārmaiņas un apsolīt sev, “ka rītā gan”.
Šo rakstu sēžot uz soliņa pie ezera un mazliet salst pirksti, spīd dūmaikaina pievakares saule un sajutu impulsu rakstīt tagad, lai gan ar bērnu ratiņiem apņēmīgi stūmos mājās no pastaigas.
Sākums grūti rakstās, smagi veļas, enerģija nekustās.
Upuris…netic, ka ir radītājs.
Ka viss ir saradīts, lai celtos savā spēkā un dievišķā apziņā.
Radīts jau tika pirms ierašanās uz planētu zeme.
Šobrīd paralēli eksistē abi šie stāvokļi - upuris/radītājs.
Vēlme kā čūskai nomest veco ādu-atbrīvoties no upura un visa kas pagātnē piedzīvots, lai dotos jaunā ciklā ar iepriekš apgūto viedumu.
Atcerēties, ka esam Radītāji.
Visu paši savām apziņām/zemapziņām/virsapziņām saradījuši…
Un, ja nu lielais Kosmiskais radītājs spēlē spēli pats ar sevi un radījis līmeni ar nodomu, kurā nodomājis “diez es aizmirsīšu ka esmu Radītājs?
Līmenis 12D - atceros.
Līmenis 7D - atceros.
Līmenis 5D - atceros.
Līmenis - 3D…”kas es esmu?”
Un atskan kosmiski smiekli!
Ir tāds līmenis,
kurā sevi aizmirst un atsākt atcerēties!
Iekāpt radītāja enerģijā, atļaut sajūtām plūst cauri, atļaut sevī vibrēt multidimensionalitātei, arī upurim, bet neidentificēties ar to kā patiesību.
Ir upuris, radītājs un vērotājs.
Vēro to kā viss pats no sevis rodas ikvienā no stāvokļiem.
Pieņemt Dievu sevī un atļaut būt arī cilvēkam.
Piecēlos no soliņa. Rakstot nosala rokas. Saule turpina spīdēt.
Un es nezinu vai tas ko es uzrakstīju/uzradīju ir tas ko šie koda vārdi-upuris/radītājs caur mani vēlējās nodot, taču es nonācu plūsmā un plūsmā radīt ir viegli.
•
•