04/11/2026
ŠODIEN ES ATKAL SAŅĒMOS! ❤️☀️
Un cik gan skaisti ir kaut ko atsākt nevis tāpēc, ka vajag, bet tāpēc, ka pati to vēlos!
Šobrīd mūsu Telegram grupā “DROSME BŪT SEV” kopā ar savām ceļabiedrēm esam jau 6. nedēļā no mūsu 12 nedēļu pašizziņas ceļojuma.
Šīs nedēļas tēma ir VESELĪBA, IKDIENAS IERADUMI, KALPOŠANA UN DISCIPLĪNA.
Mēs runājam par to, kā rūpējamies par savu ķermeni, kādus ieradumus esam izveidojušas, no kā būtu laiks atteikties un ko vērtīgu atkal ieviest savā ikdienā.
Un, tā kā arī es pati dodos šajā ceļojumā kopā ar savām ceļabiedrēm, tad ne tikai runāju un dodu uzdevumus citiem, bet arī pati tos pildu! 😉
Un šodien beidzot saņēmos atsākt savas aukstā ūdens peldes!
Ak, cik skaists šorīt bija rīts AGNI! ☀️
Saule tik brīnišķīgi apspīdēja visu apkārtni, dīķa ūdens mierīgs kā spogulis, bet, ejot līdz tam, zem pēdām jau bija jūtama rīta salna.
Un es nodomāju – vai gan var būt vēl skaistāks brīdis, lai atsāktu kaut ko, kas man pašai tik ļoti patīk?
Mans rīts sākās ar pirtnieces Māra Tīmane radīto dabīgo vēdera skrubi, kuru esmu izvēlējusies savam rīta rituālam, un glāzi ūdens.
Tad sekoja viena no manām svarīgākajām ikrīta praksēm – iegurņa iekustināšana un elpošanas vingrinājumi.
Un šo es īpaši vēlos uzsvērt mums, sievietēm!
Mēs tik daudz uzmanības pievēršam savai ārienei, vēderam, kājām, mugurai, bet cik bieži apzināti pievēršamies savam iegurnim?
Man pašai iegurnis ir ne tikai ķermeņa balsts un kustību centrs, bet arī simbolisks sievišķības, dzīvības radīšanas, jutekliskuma un saiknes ar sevi centrs.
Un šeit vēlos īpaši pieminēt savu meitu Renāte Medvedeva , kura ir ieguvusi fizioterapijas izglītību! ❤️
Tieši no viņas esmu apguvusi vairākus iegurņa kustību un ķermeņa apzināšanās vingrinājumus, kurus joprojām regulāri praktizēju.
Un es pati savā ķermenī esmu sajutusi ļoti patīkamas pārmaiņas!
Es daudz labāk apzinos savu iegurni, tā kustības, spēju sasprindzināt un atslābināt muskuļus. Šajā laikā esmu pamanījusi arī pozitīvas pārmaiņas savā menstruālajā ciklā un, kas man kā sievietei ir ne mazāk svarīgi, savā seksualitātē, jutekliskumā un intīmajā labsajūtā.
Protams, es nevaru apgalvot, ka visas šīs pārmaiņas ir tikai vingrinājumu rezultāts, jo mūsu ķermeni ietekmē ļoti daudz kas. Taču man personīgi šī ikdienas prakse ir devusi ļoti daudz.
Un par šīm tēmām, manuprāt, mēs, sievietes, runājam pārāk maz!
Cik svarīgi ir ne tikai kaut ko darīt ar savu ķermeni, bet arī iemācīties to sajust un saprast!
Un cik interesanti, ka šoreiz tieši mana meita ir kļuvusi par manu skolotāju! ❤️
Tas man vēlreiz atgādina, ka mēs varam mācīties arī no saviem bērniem, neatkarīgi no tā, cik mums pašiem gadu un cik daudz dzīvē jau esam pieredzējuši.
Pēc tam sekoja visa ķermeņa izklapēšana, izkustināšana un kārtīga izlēkāšanās, lai pamodinātu ķermeni un iekustinātu enerģiju.
Tad devos pie dīķa, vēl mazliet izkustējos un ļāvos aukstajam ūdenim!
Un cik fantastiska sajūta pēc tam! ❤️
Tālāk jau silts ūdens ar ābolu etiķi un kurkumu, bišu maize un rīta duša.
Un tad pienāk viena no manām mīļākajām rīta daļām – mazais klusuma un meditācijas brīdis.
Uguns un gaisma manā dzīvē vienmēr ir ieņēmušas īpašu vietu. Ne velti arī mana vieta saucas AGNI !
Man patīk aizdegt sveces, vērot liesmu, sajust tās siltumu un vienkārši uz mirkli apstāties.
Svece man nav tikai skaists dekors. Tā ir arī simboliska gaisma manam nodomam, kuru vēlos ienest šajā dienā.
Un vēl man ļoti tuvi ir dabas aromāti un kvēpināšanas rituāli.
Šorīt arī mazs kadiķa gabaliņš, kura dūmi lēnām paceļas gaisā.
Kadiķis mūsu senču tradīcijās ir bijis saistīts ar attīrīšanu un aizsardzību. Man tā kvēpināšana ir simbolisks veids, kā atlaist vakardienas domas, lieko un nevajadzīgo, lai jauno dienu sāktu ar skaidrāku prātu un vieglāku sajūtu.
Un cik interesanti, ka pavisam nesen kopā ar vēdiskās astroloģijas skolotāju Guna Vilka runājām arī par AGNI nosaukuma simbolisko saistību ar Krittikas nakšatru, uguni, pārveidošanos un pat dūmu simboliku!
Jo vairāk par to domāju, jo vairāk pamanu, cik dabiski šie simboli jau sen ir ienākuši manā dzīvē.
Uguns, ūdens, gaiss un zeme.
Šorīt es tos visus sajutu!
Zemi zem savām pēdām, dzestro rīta gaisu, auksto dīķa ūdeni un pēc tam sveces silto liesmu.
Un varbūt tieši tas man ir pats skaistākais – sajust sevi kā daļu no dabas, nevis kaut ko atsevišķu no tās.
Manā meditācijas stūrītī joprojām ir arī Santa Pīlāce Aura-Soma pudelīte – ceturtā pudelīte, Saule, kuru savulaik iesāku lietot un tagad esmu atkal pie tās atgriezusies.
Man tā ir kā mazs simbolisks atgādinājums par gaismu, prieku un savu iekšējo sauli.
Mazliet klusuma, mierīgas elpošanas, pateicības par jaunu dienu un sava nodoma izteikšana.
Un tad esmu gatava dienai!
Nevis steigā, nevis ar domu, cik daudz šodien vēl jāpaspēj, bet ar sajūtu, ka es jau esmu kaut ko ļoti vērtīgu izdarījusi – veltījusi laiku pati sev. ❤️
Šodien arī neliela atslodze no ierastajām brokastīm. Esmu nolēmusi pamazām atsākt arī savu 16 stundu pārtraukumu starp ēdienreizēm, vērojot, kā uz to reaģē mans ķermenis.
Un ziniet, par ko es šorīt aizdomājos?
Mēs tik bieži kaut ko darām tāpēc, ka VAJAG!
Vajag vingrot, vajag veselīgāk ēst, vajag kustēties, vajag vairāk rūpēties par sevi...
Bet kur šajā visā paliek PRIEKS?
Es arvien vairāk pārliecinos, ka, ja mēs kaut ko sākam vai atsākam, tad ir ļoti svarīgi to darīt ar prieku, nevis piespiežoties, sevi sodot vai cenšoties kādam kaut ko pierādīt.
Ir jāiemācās izbaudīt pašu procesu!
Es zinu, ka daudziem aukstuma peldes šķiet pilnīgs neprāts! 😄
Esmu dzirdējusi arī jautājumus: “Priekš kam tev sevi tā jāmoka?” vai “Kāpēc tev tas vispār vajadzīgs?”
Bet es to neuztveru kā mocīšanos!
Man tas ir piedzīvojums, satikšanās ar sevi, savu ķermeni un dabu. Tas ir brīdis, kurā es pati izvēlos pārvarēt savu sākotnējo negribēšanu un pēc tam izbaudīt gandarījumu.
Un ļoti daudz kas sākas mūsu galvā – ar to, kā mēs noskaņojamies, ko sev sakām un kāpēc vispār kaut ko darām.
Protams, ne viss ir tikai galvā! Katram ir savs ķermenis, veselības stāvoklis, pieredze un iespējas.
Es noteikti neaicinu tagad visus mesties aukstā dīķī, atteikties no brokastīm vai akli atkārtot manus rituālus!
Aukstuma peldēm ir jāgatavojas, jāzina, kā to darīt droši, un arī ēšanas paradumu maiņa nav piemērota visiem.
Ir svarīgi ieklausīties savā ķermenī, iegūt zināšanas un, ja nepieciešams, konsultēties ar zinošu speciālistu.
Un te es nonāku pie vēl kādas ļoti svarīgas šī rīta atziņas – PATEICĪBAS CILVĒKIEM! ❤️
Vakar mums bija ļoti interesants sarunu aplis, kurā aizrunājāmies par vērtībām. Un šodien, skatoties uz saviem mazajiem ikdienas palīgiem, es atkal par to aizdomājos.
Jo patiesībā gandrīz viss, ko mēs savā dzīvē izmantojam, ir kāda cita cilvēka darba, zināšanu, pieredzes vai radošuma rezultāts.
Kāds kaut ko ir atklājis, kāds izdomājis, kāds izgatavojis, kāds gadiem mācījies un pēc tam dalījies ar citiem.
Un cik gan svarīgi ir to novērtēt!
Arī manā dzīvē ir bijis un joprojām ir ļoti daudz gudru, zinošu, viedu un sirsnīgu cilvēku, no kuriem esmu mācījusies un smēlusies iedvesmu.
Šodien jau pieminēju savu meitu Renāti, Māru Timmani, Santu Pilāti un Gunu Vilku.
Bet tikpat pateicīga esmu arī Mārim Žundam, pie kura apguvām elpošanas un aukstuma prakses pēc Vima Hofa metodes, saviem Reiki skolotājiem un vēl daudziem, daudziem citiem cilvēkiem.
Es šodien nevaru visus nosaukt vārdā, bet savās domās sūtu viņiem visiem vislielāko PALDIES! ❤️
Arī tiem, kuri manā dzīvē bija tikai uz kādu laiku, bet paspēja kaut ko ļoti vērtīgu iedot, parādīt vai iemācīt.
Es viņus bieži atceros!
Un tieši tāpēc manā dzīvē ir tik dažādas prakses, zināšanas un pieredzes.
Kad cilvēki atnāk pie manis uz AGNI, es labprāt dalos ar to, ko pati esmu mācījusies un piedzīvojusi. Un, ja zinu, ka kādā jautājumā pati nevarēšu palīdzēt, man ir prieks, ka pazīstu cilvēkus, kurus varu ieteikt.
Jo man nav viss jāzina un viss jāprot!
Man nav jābūt speciālistei pilnīgi visās jomās.
Reizēm pietiek zināt, pie kā vērsties un kurš cilvēks varētu palīdzēt.
Un par to es esmu īpaši pateicīga – ka manā dzīvē ir tik daudz cilvēku, kuru zināšanām un pieredzei es uzticos.
Taču mums nav jākļūst atkarīgiem no saviem skolotājiem vai padomdevējiem. Mēs varam no katra paņemt sev noderīgo, izvērtēt, papildināt ar savu pieredzi un turpināt iet savu ceļu.
Jo mēs visi savā ziņā esam gan skolotāji, gan skolēni.
Un cik skaisti, ja spējam ne tikai saņemt, bet arī ar pateicību nodot labo tālāk!
Mums nav viss jāzina, jāprot un jāizdomā pašiem. Gudrība ir arī spējā novērtēt to, ko citi jau ir radījuši, paņemt sev noderīgo un ar pateicību nodot labo tālāk.
Un te es atkal nonāku pie mūsu ceļojuma nosaukuma – DROSME BŪT SEV!
Jo drosme nav tikai lielos lēmumos un dzīves pārmaiņās.
Reizēm drosme ir arī spēja beidzot sākt rūpēties par sevi, negaidot, kad kāds cits to izdarīs mūsu vietā.
Un vēl es arvien vairāk saprotu, ka disciplīnai nav jābūt sevis mocīšanai.
Disciplīna var būt arī mīlestība pret sevi!
Kad tu dari kaut ko nevis tāpēc, ka tev jādara, bet tāpēc, ka tu sev vēli labu.
Un šodien es esmu patiesi priecīga, ka atkal atsāku savas aukstuma peldes! ❤️
Bet šī rīta lielākā atziņa man tomēr ir vēl kāda.
Mēs reizēm tik ļoti esam aizņemti ar to, kas vēl jāizdara, kas vēl jāsasniedz un kas vēl mūsu dzīvē pietrūkst, ka pat nepamanām, cik daudz mums jau ir!
Mēs darām, skrienam, rūpējamies, radām, palīdzam citiem, bet cik bieži paši sevi par to novērtējam?
Cik bieži apstājamies un pasakām sev – es taču jau tik daudz esmu paveikusi!
Un varbūt nemaz nevajag visu laiku kaut ko jaunu meklēt, iegūt vai pierādīt.
Varbūt reizēm pietiek vienkārši ieraudzīt un novērtēt to, kas mums jau ir.
Savu ķermeni, kas katru dienu mums kalpo. Savu elpu, kas mūs pavada no pirmā līdz pēdējam dzīves mirklim. Savus mīļos cilvēkus, mājas, dabu, sauli, ūdeni un iespēju katru rītu sākt no jauna.
Jo AGNI uguns man nav tikai sveces liesmā vai pavardā.
Tā ir arī mūsu iekšējā uguns – vēlme dzīvot, kustēties, radīt, mīlēt, priecāties un iedvesmot citus!
Un šo uguni ir svarīgi ne tikai uzturēt, bet arī pašiem pamanīt un novērtēt.
Jo reizēm mēs paši pat neapzināmies, cik daudz gaismas jau nesam sevī un cik daudz tās dodam citiem.
Un varbūt tieši tāpēc mums ik pa laikam ir vajadzīgs šis klusuma brīdis – lai apstātos un ieraudzītu, cik patiesībā bagāta jau ir mūsu dzīve. ❤️
Bet tagad man ir jautājums arī TEV!
Kā sākas tavs rīts?
Vai tev ir kāds īpašs rīta rituāls, kas palīdz pamosties, sajusties labāk, iegūt enerģiju vai vienkārši priecīgāk iesākt dienu?
Varbūt arī tu esi nesen kaut ko jaunu uzsācis vai atgriezies pie kāda sena, laba ieraduma?
PADALIES KOMENTĀROS! ❤️
Jo mēs nekad nevaram zināt, kuram cilvēkam tieši mūsu pieredze būs vajadzīga.
Varbūt kādu iedrošinās mans šī rīta stāsts, bet varbūt tieši tavs mazais ikdienas rituāls kādam kļūs par iedvesmu sākt kaut ko mainīt savā dzīvē.
Un cik gan skaisti, ja mēs varam viens otru iedvesmot nevis ar pamācībām, bet ar savu piemēru!
Lai mums visiem pietiek drosmes rūpēties par sevi, gudrības ieklausīties savā ķermenī, pateicības novērtēt cilvēkus savā dzīvē un prieka izbaudīt pašu dzīvošanas procesu!
Ar saulainiem sveicieniem no AGNI – vieta, kur atgriezties! ❤️☀️
