21/04/2026
Kjabdže Ling Rinpoče bija pašreizējā Viņa Svētības Dalai lāmas galvenais skolotājs. Es viņu pirmo reizi satiku 1978. gadā, kad dzīvoju Dharamsalā, Indijā.
Mēs, tur dzīvojošie rietumnieki, varējām apmeklēt Rinpoče reiz nedēļā, lai uzdotu jautājumus un saņemtu padomus. Reiz, kad daudzi cilvēki plānoja doties uz Kopanas klosteri novembra kursam, es Rinpoče, ne pārāk nopietni, jautāju, vai man vajadzētu doties, un, man par pārsteigumu, Rinpoče atbildēja, nē. Kā izrādījās, drīz pēc tam es saslimu ar hepatītu un, protams, nevarēju doties.
Tajā laikā Rinpoče pret mani bija visai nekonkrēta attieksme. Viņš man nekad nesmaidīja un vienmēr izskatījās ļoti nopietns.
Dažus gadus vēlāk, kad es uzturējos Nepālā, viens no Rinpoče pavadoņiem piegāja pie manis un jautāja, vai es nevarētu paņemt līdzi dažas jakas, kuras viņš plānoja pārdot Bodhgajā, Indijā, jo rietumniekiem bija vieglāk ievest preces caur Indijas muitas kontroli. Es piekritu, un, kad ierados Bodhgajā, nodevu jakas palīgam Ling Rinpoče klosterī. Viņš uzreiz man jautāja, vai es gribētu tikties ar Rinpoču. Es biju pilnīgi negatavs un jutos ļoti nervozs, bet piekritu. Viņš aizveda mani uz Rinpočes istabu. Šoreiz Rinpoče bija tik sirsnīgs, smaidošs un laipns. Tā kā biju tik nervozs, es neatceros, kas tika teikts! Tas man bija ļoti praktisks “Guru poru” jēdziena apliecinājums. Poras nozīmē ikvienu, kas atrodas guru vidē, ieskaitot ģimenes locekļus, mājdzīvniekus utt. Tātad, palīdzot viņa pavadonim, es biju radījis iemeslu, lai kļūtu viņam tuvāks.
Tieši pirms Rinpočes aiziešanas no dzīves viņš sniedza savu pēdējo publisko mācību lielajā dārzā pie „Tibetas nama“ Deli. Mēs ieradāmies novēloti un meklējām vietu, kur apsēsties, kad Rinpočes pavadonis mūs pamanīja un pamāja man, lai es nāku klāt. Galu galā es sēdēju tieši blakus Rinpoče tronim, kamēr viņš sniedza šo pēdējo mācību un Manjusri iniciāciju.
Pēc Rinpoče nāves viņa ķermenis tika mumificēts un nogādāts viņa mājā Dharamsalā. Tā atradās pavisam netālu no Tush*ta meditācijas centra, kurā es uzturējos, tāpēc es tur devos veikt savas rīta prakses, sēžot vienatnē pie Rinpoče svētā ķermeņa kājām. Tas man bija ļoti īpašs brīdis.
Mans nākamais kontakts ar Ling Rinpoče notika, kad viņa reinkarnācija tika atvests uz Dharamsalu. Es devos viņu apciemot un uzdāvināju dažas rotaļlietas, jo viņam bija tikai aptuveni divi gadi.
Nākamreiz es satiku Rinpoču, kad viņam bija apmēram 15 gadi, un viņš uzturējās viesnīcā Dharamsalā, kas piederēja kādam viņa radiniekam. Viņš bija pavadījis laiku ASV, tāpēc viņa angļu valoda bija teicama.
Nākamreiz es satiku Rinpoče apmēram 10 gadus vēlāk, un tiklīdz viņš mani ieraudzīja, viņš teica: „Ak, es tevi pazīstu, tu mani apmeklēji „Green Hotel”... un Norbu bija istabā!” Mani patiešām pārsteidza, ka viņš to atcerējās pēc tik daudziem gadiem.
Gadiem vēlāk Rinpoče piedzīvoja ļoti smagu autoavāriju. Avārijā gāja bojā blakus sēdošais autovadītājs. Atveseļošanās laikā Rinpoče uzturējās kādā mājā Delijā. Tajā laikā viņam bija daudz brīvā laika, jo viņš nepasniedza mācības un neceļoja. Es devos pie viņa ciemos un man bija liela laime, ka varēju ar viņu sarunāties vairāk nekā stundu. Es piedāvāju viņam izmantot elektrisko ratiņkrēslu, kas man bija līdzi Indijā, un noorganizēju, lai no Nepālas viņam nosūtu manu kruķu komplektu. Viņš šo aprīkojumu izmantoja kādu laiku.
Sarunas laikā es pastāstīju viņam par savām aktivitātēm Latvijā, un viņš uzdeva daudz jautājumu. Es personīgi uzaicināju viņu kādreiz apmeklēt Latviju. Viņš atbildēja, ka varbūt nākotnē.
Turklāt šīs garās sarunas laikā man bija iespēja uzdot viņam jautājumu, ko biju uzdevis vairākiem lāmām, bet nekad nebiju saņēmis mani apmierinošu skaidrojumu. Tas bija par to, kāpēc tiek teikts, ka karma laika gaitā pastiprinās. Viņa atbilde man uzreiz bija skaidra, un beidzot es to jautājumu sapratu.
Mans pēdējais kontakts ar Rinpoče bija 2025. gadā Katmandu. Kad piegāju pie viņa, lai veiktu piedāvājumu, viņš paskatījās uz mani un teica: „O, sveiks, Dharmapāla!”. Tas bija mans mūka vārds, kad mēs tikāmies Delijā pirms daudziem gadiem. Mani patiešām pārsteidza, ka viņš to atcerējās pēc tik ilga laika.
Es atceros, kā Lāma Zopa Rinpoče stāstīja, ka, ja Ling Rinpoče uzdeva jautājumu, viņam atbilde bija gatava uzreiz, bez sekundes domāšanas vai vilcināšanās.
Mana personīgā saskarsme ar Ling Rinpoče, un gadu gaitā saņemtās mācības un iniciācijas, man neļauj šaubīties, ka viņa prāts ir dzidrs, kā debesis, un tam piemīt neizmērojams dziļums... ka viņš ir viedības buddhas – Mandžušrī – iemiesojums.
Ganden Tripa, Tibetas budhisma Gelug skolas troņa mantinieks, tiek ievēlēts uz septiņu gadu termiņu. Šis amats tiek piešķirts, pamatojoties uz nopelniem un konkursa eksāmenu rezultātiem. Iepriekšējais, 6., Ling Rinpoče, bija tik iecienīts un cienīts, ka viņam lūdza pildīt pienākumus trīs termiņus. Tas ir ilgākais Ganden Tripa amata termiņš vēsturē.
Pašreizējais (7.) Ling Rinpoče 2016. gadā ieguva Geše grādu (kas, iespējams, atbilst doktora grādam), pabeidzis visus piecus Geše studiju priekšmetus Drepungas klostera universitātē.
Viņa jaukā, priecīgā un smaidošā personība, kopā ar dziļo viedumu, šodien iepriecina cilvēkus daudzās pasaules valstīs. Tikties ar viņu un saņemt Dharmas mācības ir kaut kas ļoti vērtīgs.
- Uldis Balodis
