Ievas Lazdiņas psihologa prakse

Ievas Lazdiņas psihologa prakse Psihologa konsultācijas pieaugušajiem un jauniešiem, kognitīvi biheiviorālā terapija

05/05/2026

“Es gribu” vai “Man vajag”

Vai viss, ko tu vēlies patiešām ir tev vajadzīgs?
Vai atpazīsi? - "Man vajag būt stipram, veiksmīgam, izskatīties izcili; būt ideālam vecākam/partnerim/darbiniekam; visiem patikt; nekļūdīties; daudz pelnīt; neļaut citiem manī vilties; upurēt sevi citu labā; klusēt, lai neradītu konfliktus u.c."

Bieži "man vajag" vai "man pienākas" ir spēcīga, iracionāla pārliecība, kas rada steidzamības un nepieciešamības sajūtu — it kā bez tā mēs nevarētu funkcionēt vai justies labi.

Bet no kurienes vispār rodas šis pārliecības?
— no bērnības pieredzes, kur attiecībās ar vecākiem, skolotājiem un citiem nozīmīgiem cilvēkiem mācāmies kas ir pareizi vai obligāti, ko no mums sagaida - visiem patikt, būt labai meitenei, nest mājās tikai labas atzīmes, nerunāt pretī, nerunāt par savām vajadzībām bet pielāgoties, u.c.
— vides un sabiedrības noteiktie standarti - mūsdienu informācijas un iespēju pārbagātība ne tikai paver plašas iespējas, bet rada arī spriedzi, cenšoties - būt veiksmīgam, kāpt pa karjeras kāpnēm lieliem soļiem uz augšu, nospraust mērķus vismaz tuvākajiem desmit gadiem, būt attiecībās, realizēt sevi kā ideālam vecākam, izskatīties kā no žurnāla vāka u.t.t.

Diemžēl, mēs bieži nepieņemam sevi tādus, kādi esam, bet salīdzinām sevi ar citiem, tiecamies kļūt ideāli un pārdzīvojam, ja nesanāk. Un šis spiediens var pastiprināt spriedzi, vilšanos, trauksmi, ja mana realitāte neatbilst tam, kā vajadzētu.

Ko ar to darīt?

Pamani savus automātiskos “man vajadzētu” - kad pieķer sevi pie šīs domas, pajautā: Kam pieder šī balss? Vai tas tiešām ir mans?
Atšķir pagātni no tagadnes - tas, kas kādreiz palīdzēja pielāgoties, ne vienmēr ir vajadzīgs šodien. Tu esi citā dzīves posmā, ar citiem resursiem.
Veido apzinātus, sev atbilstošus, elastīgus uzsktus - nevis “kā jābūt”, bet “kā es izvēlos būt”. Tas var būt lēns un pakāpen*sks process.
Pieņem, ka diskomforts ir daļa no pārmaiņām - mainot iesakņojušos uzskatus, bieži parādās nedrošība. Tas nenozīmē, ka ej nepareizā virzienā.

Iespēja pārsktīt savus iekšējos scenārijus ir arī iespēja tuvoties sev!

16/04/2026

Ne vienmēr “grūti” izskatās skaļi. Grūti piecelties. Grūti atbildēt. Grūti koncentrēties. Grūti vienkārši… būt. Un tad Tu sev saki: “Man vajadzētu vienkārši saņemties.”

Šīs sajūtas ir īstas. Tu neesi viens tajās. Ja jūti, ka kļūst par daudz – runā. Ar kādu, kam vari uzticēties.

🕊️ Ja emocijas kļūst par daudz – piezvani un ļauj kādam Tevi uzklausīt.

📞 Diennakts vienotais krīzes tālrunis: 116123
📞 Diennakts krīzes tālrunis: 67222922 | 27722292

Kāpēc viņš/viņa mani nesaprot?Attiecību grūtības ir viena no tēmām, ar kurām cilvēki bieži vēršas terapijā.Vienu un to p...
07/04/2026

Kāpēc viņš/viņa mani nesaprot?

Attiecību grūtības ir viena no tēmām, ar kurām cilvēki bieži vēršas terapijā.

Vienu un to pašu situāciju katrs varam redzēt atšķirīgi. Reizēm ir vērtīgi mācīties paskatīties, kā tas izskatās no otra cilvēka skatu punkta.

Kad satraukums un raizēšanās nogurdina!Trauksme ir svarīga un pat ļoti vajadzīga emocija. No tās nav jātiek vaļā pilnībā...
02/03/2026

Kad satraukums un raizēšanās nogurdina!

Trauksme ir svarīga un pat ļoti vajadzīga emocija. No tās nav jātiek vaļā pilnībā.

Trauksmes sajūtas funkcija ir pasargāt mūs, aktivizējot “cīnīties vai bēgt” reakciju bīstamās situācijās. Kad smadzenes pamana iespējamu apdraudējumu, ķermenis reaģē automātiski – paātrinās sirdsdarbība, elpošana kļūst straujāka, saspringst muskuļi, saasinās uzmanība. Šie simptomi var būt nepatīkami, taču tie ir dabiski un nav bīstami.

Piemēram, ejot pāri ielai un pēkšņi ieraugot tuvojošos automašīnu, mēs nesākam analizēt, kā labāk rīkoties – ķermenis reaģē uzreiz. Trauksmes sajūta šādā situācijā palīdz mobilizēties.

Tomēr reizēm trauksme kļūst pārmērīga un sāk traucēt ikdienā, šķietami ne-bīstamās situācijās. Viens no trauksmes veidiem ir ģeneralizētas trauksmes traucējumi. Tos raksturo:
• pārmērīgs satraukums un raizēšanās par dažādām nākotnes situācijām
• grūtības kontrolēt raizes
• nemiers vai pastāvīga saspringuma sajūta
• ātra nogurdināmība
• grūtības koncentrēties vai “tukšuma” sajūta prātā
• aizkaitināmība
• muskuļu sasprindzinājums
• miega traucējumi

Raizēšanās pati par sevi ir domāšanas veids, kam bieži pamatā ir pārliecības, piemēram:
– “Ja es raizēšos, būšu gatavs sliktākajam.”
– “Raizēšanās palīdz atrisināt problēmas.”
– “Ja domāšu par iespējamiem riskiem, izvairīšos no negatīva iznākuma.”

Taču ilgstoša raizēšanās parasti nogurdina un problēmas tomēr neatrisina. Tā var radīt ilūziju par kontroli, ka raizēšanās palīdz nepiedzīvot trauksmes sajūtu, bet ilgtermiņā tieši izvairīšanās uztur trauksmes ciklu.

Terapijā mēs nemācāmies “izslēgt” trauksmi. Mēs mācāmies to piedzīvot kā nepatīkamu, bet normālu pieredzi, ar kuru ir iespējams tikt galā.

02/02/2026

Pēcdzemdību depresija ir klīniski atzīts psihiskās veselības traucējums, kas var attīstīties pirmajās nedēļās vai mēnešos pēc dzemdībām. Tā nav “vājuma pazīme” , bet sarežģīta bioloģisku (hormonālās svārstības, miegs trūkums), psiholoģisku un sociālu faktoru kopums. Ar pēcdzemdību depresiju saskaras apm. 10% jauno māmiņu un simptomi var ietver pastāvīgu nomāktību, vainas izjūtu, emocionālu atsvešinātību, kā arī grūtības izjust prieku vai pieķeršanos.
Savlaicīgs atbalsts var būtiski uzlabot pašsajūtu un dzīves kvalitāti.

Paldies 2025.gads par pieredzi, uzticēšanos, par iespēju būt blakus cikvēkiem viņu pārmaiņu ceļā ❤️Atskatoties uz aizgāj...
02/01/2026

Paldies 2025.gads par pieredzi, uzticēšanos, par iespēju būt blakus cikvēkiem viņu pārmaiņu ceļā ❤️

Atskatoties uz aizgājušo gadu, apzināti negribu uzskaitīt klientu, konsultāciju, supervīziju, mācību semināru skaitu. Bija daudz visa, bet cipari nepasaka būtisko. Novērtējums ir katrs konsultāciju telpā dzirdētais “paldies” un tas, ko pamanu ikdienas darbā - kā cilvēki pamazām piedzīvo pārmaiņas, iemācās veselīgāk raudzīties uz sevi, savu dzīvi, pagātnes pieredzi, atrod izeju no strupceļa, ierauga jaunas iespējas, kļūst mierīgāki, pieņemošāki, atvērtāki. Katrs savā tempā, sev svarīgā veidā.

Arī šogad turpināšu būt kā profesionāls atbalsts dažādās grūtībās - ja piedzīvo trauksmi, depresīvu noskaņojumu, pasugstinātu stresu, pašvērtējuma un attiecību grūtības, spēcīgas emocijas, negatīvas domas par sevi vai citiem, pēc sarežģītām vai traumatiskām dzīves pieredzēm!

Lai 2026.gads ir par apzinātām un sev palīdzošām izvēlēm ❤️

Ieva Lazdiņa
psihologs, kognitīvi biheiviorālās terapijas speciālists apmācībā
26477404, [email protected]
Dobeles šos. 2, Jelgava

ACT (Acceptance and Commitment Therapy) - pieņemšanas un apņemšanās terapijas apmācības.ACT ir pieeja, kas palīdz attīst...
03/12/2025

ACT (Acceptance and Commitment Therapy) - pieņemšanas un apņemšanās terapijas apmācības.

ACT ir pieeja, kas palīdz attīstīt psiholoģisko elastību - spēju būt atvērtam un pieņemošam savām iekšējām, arī nepatīkamām un sāpīgām, pieredzēm (domām, emocijām, atmiņām)

“Sāpes ir neizbēgamas, bet ciešanas ir izvēle” (H.Murakami)

Dzīve nav tikai prieks un laime. Dzīvot nozīmē arī just sāpes, piedzīvot grūtus brīžus.

Attīstot psiholoģisko elastību, vieglāk varam tikt galā ar grūtībām, sāpēm, nenoteiktību, ieraudzīt jēgu tajā, kas ar mums notiek, neiestrēgt pagātnes sāpēs vai raizēs par nākotni, ieraudzīt, kāda jēga ir manai dzīvei šobrīd, kas man patiesībā ir svarīgi!

“Ja sadraudzēsies ar sevi, nekad vairs nebūsi vientuļš” (M.Maltzs)

Šoreiz mācību semināra tēma pietiekami sarežģīta - “Kognitīvi biheiviorālā terapija ēšanas traucējumiem” (Kirsti Akkerm...
17/11/2025

Šoreiz mācību semināra tēma pietiekami sarežģīta - “Kognitīvi biheiviorālā terapija ēšanas traucējumiem” (Kirsti Akkermann)

Dažas atziņas:

* Ēšanas traucējumi bieži sākas tieši pusaudžu vecumā
* Ēšanai mūsdienās nav tikai izdzīvošanas funkcija, bet arī emociju regulācijas funkcija
* Ēšanas traucējumu raksturīgākās pazīmes – izteikti kontrolēta ēšanas uzvedība (intensīvas bailes pieņemties svarā, pārmērīga aizņemtība ar ķermeņa tēlu un svaru, ekstrēmas diētas, ēdiena ierobežošana, pārmērīga svara kontrolēšana) un kontroles zudums pār ēšanu-pārēšanās epizodes, kam parasti seko kauns, vainas sajūta un dusmas uz sevi par kontroles zudumu
* Emocionālā ēšana ir uzvedība, kuras mērķis ir regulēt emocijas (nomierināt negatīvas emocijas vai pastiprināt pozitīvas emocijas)
* Grūtības atpazīt un izprast savas emocionālās reakcijas ir saistītas ar nekontrolētu pārēšanos
* Nekontrolētu pārēšanos veicina impulsīva tieksme rīkoties ātri, lai atbrīvotos no negatīvām emocijām (trauksme, skumjas, vilšanās, garlaicība, nogurums) un gūtu tūlītēju atvieglojumu
* Ēšanas traucējumu pamatā ir domāšanas traucējumi - izkropļots vērtējums par to, kādam man ir jābūt, jāizskatās, kā arī pārmērīgas ēšanas, ķermeņa formas un svara nozīmes pārvērtēšana (piem. jo mazāk svēršu, jo veiksmīgāks būšu)

Terapijas mērķis ir ne tikai atjaunot normālus ēšanas paradumus, bet arī mainīt izkropļotas pārliecības par to kā cilvēks sevi uztver (sava ķermeņa svaru un formu) un veicināt veselīgāku skatījumu uz sevi.

Lai mums visiem veselīgs skatījums uz sevi!

Kad cenšoties pasargāt sevi, kļūstam vājāki!Mēs bieži meklējam veidus, kā nesaskarties ar grūtībām - ar nepatīkamām emoc...
20/10/2025

Kad cenšoties pasargāt sevi, kļūstam vājāki!

Mēs bieži meklējam veidus, kā nesaskarties ar grūtībām - ar nepatīkamām emocijām (dusmām, vilšanos, skumjām u.c.), neveiksmēm, konfliktiem.

Mēs mācāmies “būt pozitīvi”, “nedomāt par slikto”, “ātrāk tikt pāri". Bet aiz šīs vēlmes bieži slēpjas bailes — bailes just un sastapties ar realitāti, kuru nevaram kontrolēt.

Izvairīšanās no grūtām emocijām ne vienmēr mūs pasargā, bet tieši var padarīt ievainojamākus. Izvairoties no grūtībām – atņemam sev iespēju piedzīvot, ka ar diskomfortu, ko piedzīvojam ejot cauri grūtībām, var tikt galā.

No kā mēs bieži bēgam?
No grūtām sarunām – ar partneri, vecākiem vai kolēģi, jo negribas saskarties ar vilšanos vai dusmām.
No neveiksmēm – labāk nemēģinām, nekā riskējam kļūdīties.
No sēru vai zaudējuma sāpēm – neapmeklējam bēres, gribam ātrāk justies labi.
No vientulības – aizpildām laiku ar darbu, sociālajiem tīkliem vai aktivitātēm, lai nebūtu jāizjūt tukšums.
No nenoteiktības – cenšamies visu kontrolēt, jo neziņu ir grūti izurēt.

Taču tikai saskaroties arī ar nekomfortablām emocijām, mēs kļūstam iekšēji stiprāki.

Tieši spēja izturēt grūtas emocijas — nevis no tām aizbēgt — veido iekšējo emocionālo spēku. Sāpes, skumjas, dusmas vai vilšanās ir dabiskas cilvēka pieredzes daļas. Kad mēs ļaujam tām būt, mēs pamazām mācāmies, ka emocijas ir pārejošas, un ka mums ir spēks tās izturēt.

Tikai saskaroties ar dzīves izaicinājumiem — nevis no tiem bēgot — mēs veidojam savu iekšējo noturību un spēju dzīvot pilnvērtīgi arī tad, kad nav viegli!

Septembra KBT mācību semināra tēma “Atkarību emocionālā regulācija un ārstēšana” (prof. Eduardo Keegan, Argentīna).Dažas...
16/09/2025

Septembra KBT mācību semināra tēma “Atkarību emocionālā regulācija un ārstēšana” (prof. Eduardo Keegan, Argentīna).

Dažas atziņas pēc semināra:

• atkarība (vielu, procesu) ir apgūta disfunkcionāla uzvedība, nevis slimība

• cilvēki lieto atkarības vielas, lai relaksētos, tiktu galā ar sāpēm, pašārstēšanās nolūkos, lai aizbēgtu no realitātes, sociālā spiediena dēļ (vieglāk ir dzert, nekā atteikties un paskaidrot, kādēļ nedzer)

• atkarību vielas bieži kalpo kā “sociālais lubrikants”

• ģimenēs, kurās raksturīga “slapjā kultūra”, bērni iemācās lietošanas uzvedību kā adaptīvu

• akarību galvenā funkcija ir emociju regulācija - mazināt trauksmes, kauna u.c. nepatīkamas emocijas

• atrodot un mācoties citus veidus kār regulēt emocijas (tai skaitā iemācoties “izturēt” grūtas emocijas, kas dzīvē ir neizbēgamas), var atbrīvoties no atkarības. Tas nav viegli, bet ir iespējami!

Address

Dobeles šoseja 2
Jelgava

Telephone

+37126477404

Website

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when Ievas Lazdiņas psihologa prakse posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.

Contact The Practice

Send a message to Ievas Lazdiņas psihologa prakse:

Shortcuts

Share

Category