Psihologs Madonā - Lauma Tropa

17/08/2026

04/06/2026

Turpinu strādāt arī vasarā✨

22/05/2026

🫂

Mēs bieži domājam, ka vienlaikus drīkst just tikai vienu emociju. Bet realitātē cilvēks var būt pateicīgs un vienlaikus noguris.

Mīlēts un vienlaikus nobijies. Pārliecināts par sevi un tajā pašā laikā trauksmains.

Sajūtas nav jāsašķiro “pareizajās” un “nepareizajās”. Tās var pastāvēt blakus.

Pretrunīgas emocijas nenozīmē, ka ar Tevi kaut kas nav kārtībā. Tas nozīmē, ka Tu esi cilvēks.

📌 Maijs ir Garīgās veselības izpratnes mēnesis. Atceries – rūpēties par savu mentālo veselību ir tikpat svarīgi kā rūpēties par fizisko veselību. Tu neesi viens.

🕊️ Ja emocijas kļūst par daudz – piezvani un ļauj kādam Tevi uzklausīt.

📞 Diennakts vienotais krīzes tālrunis: 116123
📞 Diennakts krīzes tālrunis: 67222922 | 27722292

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros

Par materiāla saturu atbild biedrība "Skalbes"

27/03/2026

Vai Tev šķiet, ka tev vienmēr jāpalīdz citiem - pat tad, kad pašam pietrūkst spēka?

Glābēja sindroms nav par to, ka cilvēki ir "pārāk labi".
Tas bieži ir par dziļu vajadzību būt vajadzīgam, novērtētam un mīlētam. Tu dod, rūpējies, risini citu problēmas… bet klusībā nogursti, jūties neievērots vai pat izmantots.

Un tad rodas jautājums: Kur šajā visā esmu es pats/i?

Palīdzēt ir skaisti.

Bet veselīgas attiecības sākas tur, kur tu vairs neupurē sevi, lai saglabātu saikni ar citiem.

23/03/2026

Piesaiste ir vajadzība būt redzētam, sadzirdētam un justies droši kopā ar kādu. Tā veido mūsu drošības sajūtu, nosaka to, kā veidojam un esam attiecībās, un to, kā mēs redzam paši sevi.

Nereti cilvēka grūtību saknes meklējamas un ir saistītas ar piesaisti.
Tur, kur kādreiz pietrūka drošības, sapratnes vai tuvības.

Ja ieskaties sevī mazliet dziļāk - vai zini, kur un kā reiz
sākās tavs stāsts par attiecībām? Vai esi kādreiz aizdomājusies/ies,
no kurienes patiesībā nāk Tavas sajūtas attiecībās, kurās esi šodien?

17/03/2026

Dažkārt mēs cenšamies būt stipri, kontrolēt emocijas vai tās ignorēt, cerot, ka tās vienkārši pāries. Bet neizjustas emocijas nepazūd - tās paliek ķermenī un izpaužas arī mūsu uzvedībā.

Dziedināšana sākas brīdī, kad mēs drošā vidē ļaujam sev sajust to, kas ir neērts, sāpīgs vai mulsinošs. Tieši caur šo kontaktu ar sevi rodas iespēja patiesām pārmaiņām.

Ar daudzām no šīm sajūtām ir grūti palikt vienatnē.
Ne tāpēc, ka mēs esam par vāju vai nespējīgu, bet tāpēc, ka ar šīm sajūtām mums nav jāpaliek vieniem.

Drošas terapeitiskās attiecības ir vieta, kur pamazām varam mācīties atļaut sev būt sev pašiem un patiesiem - bez maskām, bez “man vajadzētu būt stiprai/am”.

Īstais brīdis dot atļauju sev just, lai dziedinātos ir šobrīd.

Psihologa konsultācijas Madonā I pieaugušajiem un pusaudžiem

13/02/2026

30/01/2026

Vērtīga un sabiedrībai nozīmīga iniciatīva ar pievienoto vērtību! Madona un Madonas rajons, kā arī tuvākā apkaime būtu brīnišķīga platforma šiem jauniešiem 🙏

Ir pusaudži, kuriem ikdienā visvairāk pietrūkst pieaugušo klātbūtne, atbalsts, droša vide un iespēja piedzīvot īstu ģimenes ikdienu. Tādēļ aicinām reģionos dzīvojošās ģimenes iesaistīties īpašā rehabilitācijas programmā pusaudžiem ar sarežģītu pieredzi, kļūstot par audzinātājiem – mentoriem🏡

Audzinātājs – mentors pusaudzim kļūst par pieaugušo, uz kuru var paļauties, kurš palīdz apgūt ikdienas prasmes un risināt grūtības, kā arī rāda piemēru, kā atgūt stabilitāti un virzīties uz patstāvīgu dzīvi. 💚Ja Tev izdodas veidot attiecības ar jauniešiem, vēlies strādāt no mājām un veikt sabiedrībai nozīmīgu darbu – aicinām Tevi komandā!

No audzinātāja – mentora mēs sagaidām:
• gatavību uzņemt pusaudzi savās mājās, sniegt atbalstu un veidot kopīgu ikdienu;
• lauku saimniecību vai māju, kas atrodas attālināti no apdzīvotām vietām;
• iespēju pusaudzim nodrošināt atsevišķu istabu;
• spēju nodrošināt drošu un stabilu ikdienu;
• izpratni par pusaudžu vecumposma izaicinājumiem un spēju palīdzēt attīstīties.

Ko mēs piedāvājam?
• iespēju veikt jēgpilnu darbu, sniedzot atbalstu jaunietim ikdienā savā dzīvesvietā;
• regulāru profesionāļu komandas atbalstu – katra bērna gaitām līdzi seko sociālie darbinieki, psihologi un citi speciālisti, kas sniedz palīdzību gan ikdienā, gan krīzes situācijās;
• finansējumu pusaudža izdevumu segšanai (ēdināšana, apģērbs, veselības aprūpe, komunālie maksājumi, nepieciešamo speciālistu iesaiste u.c.);
• mācības un psiholoģisko atbalstu;
• atalgojumu no 1580 līdz 2000 eiro mēnesī.

Plašāka informācija par iespēju kļūt par audzinātāju – mentoru pieejama pa tālruni 📞 23778606, kā arī rakstot uz e-pastu ✉️ [email protected].

Iespējams, tieši tu vari kļūt par cilvēku, kurš maina kāda pusaudža dzīvi! 🌟

22/01/2026

Samērā bieži savā kabinetā dzirdu no klientiem viņus sakām: “Es dzīvoju un reağēju tā, kā es negribu, bet citādāk es neprotu” jeb pārfrāzējot - reaģēju no aizsardzības.

Ja kādreiz visa ir bijis par daudz - par sāpīgu, par apdraudošu, par vientuļu - nervu sistēma iemācās:

“Es labāk reağēju ātri, nekā vēlreiz jūtu/piedzīvoju to pašu.”

Jo:

• dusmas pasargā no bezspēcības,
• vēsums pasargā no ievainojamības,
• kontrole pasargā no haosa,
• distancēšanās pasargā no zaudējuma,
• perfekcionisms pasargā no kauna.

Problēma nav tajā, ka aizsardzības eksistē.
Problēma rodas, ja tās kļūst par dzīvesveidu.

Tad cilvēks it kā:

• dzīvo, bet nejūt,
• funkcionē, bet nav klātesošs,
• reaģē, nevis izvēlas,
• izdzīvo, nevis dzīvo.

Aizsardzība vienmēr skatās pagātnē.
Dzīvošana – tagadnē.

Brīdis, kad cilvēks sāk DZĪVOT parasti nav skaļš.

Soli pa solim Tu:

• pamani, ka kādos konkrētos mirkļos sāc aizvērties:
• jūti impulsu uzbrukt, bet neizvēlies to darīt;
• Tevī ir bailes, bet Tu spēj ar tām palikt.

Tā nav vājuma pazīme. Tā ir IEKŠĒJA drošība, kas sāk veidoties.