Psihoterapeits Ivars Bauls

19/02/2025

📖✨ Aicinājums pievienoties biblioterapijas grupai “Pieneņu vīns” ✨📖

Vai vēlies atgriezties pie sevis, atjaunot sirsnīgas attiecības ar citiem un pasauli? Vai grāmatas tev ir vairāk nekā tikai stāsti – tās ir iespēja dziļāk izprast sevi?

Aicinu Tevi pievienoties mazai, atbalstošai biblioterapijas grupai “Pieneņu vīns”, kuras centrā būs Reja Bredberija maģiski poētiskais darbs. Kopā lasīsim, reflektēsim un dalīsimies, lai atklātu jaunas atziņas par dzīvi, bērnības spēku un sirsnīgām attiecībām.

📅 **Kad?** No 1. aprīļa - 8 tikšanās reizes, vienu reizi nedēļā, otrdienās no 18:30 - 20:30.
📍 **Kur?** Mārupe
👥 **Dalībnieku skaits:** 6 cilvēki (ierobežotas vietas!)
📚 **Kas notiks grupā?**
- Lasīsim īpaši izvēlētus tekstus (stāstus, dzeju, fragmentus)
- Dalīsimies sajūtās un pārdomās
- Meklēsim jaunus skatpunktus un emocionālu atbalstu

**Biblioterapija palīdz** mazināt stresu, veicina pašizziņu un rada jaunu perspektīvu dzīves situācijām. Nav nepieciešama iepriekšēja pieredze – tikai vēlme atvērt sevi jaunai pieredzei un mīlestība pret grāmatām!

🔗 **Pieteikšanās:** [email protected]
Maksa par vienu nodarbību 30 eiro

Ja jūti, ka tas ir domāts Tev, piesakies jau tagad! Vietu skaits ir ierobežots. 💙

1. tikšanās: Dzīvības dzirksts – atvērtība piedzīvojumam
📖 Fragments: Grāmatas sākuma nodaļas – Vasara kā atklājums
🎯 Tēma: Kā mēs varam no jauna piedzīvot dzīvi ar bērnišķīgu sajūsmu?
🗣 Diskusija:

Kas šobrīd manī iedegas kā “dzīvības dzirksts”?
Kā ikdienā saglabāt prieku un atvērtību pasaulei?
✍ Refleksijas uzdevums: Uzraksti par pēdējo reizi, kad sajuti īstu sajūsmu un vieglumu.

2. tikšanās: Pieneņu vīns – mirkļu saglabāšana un pateicība
📖 Fragments: Epizodes par pieneņu vīna darīšanu kā mirkļu saglabāšanu
🎯 Tēma: Kā saglabāt skaistos dzīves brīžus un praktizēt pateicību?
🗣 Diskusija:

Kādi ir mani “pieneņu vīna” mirkļi – kas ir tās atmiņas, kas silda dvēseli?
Kā es varētu vairāk apzināties un novērtēt ikdienas dāvanas?
✍ Refleksijas uzdevums: Uzraksti par vienu skaistu mirkli no šīs nedēļas un kā tas ietekmēja tavu labsajūtu.

3. tikšanās: Zaudējuma un pārmaiņu pieņemšana
📖 Fragments: Epizodes par vecmāmiņas nāvi un bērnības zudumu
🎯 Tēma: Kā pieņemt pārmaiņas un zaudējumus, nezaudējot saikni ar sevi?
🗣 Diskusija:

Kā manā dzīvē ir ienākušas pārmaiņas, kuras bijis grūti pieņemt?
Kā es varu iemācīties tās integrēt savā stāstā un virzīties uz priekšu?
✍ Refleksijas uzdevums: Uzraksti vēstuli kādam, ko esi zaudējis vai kādai savai pagātnes versijai.

4. tikšanās: Patiesas attiecības – atvērtība un tuvība
📖 Fragments: Epizodes par brāļu draudzību, ģimenes saitēm un vientulību
🎯 Tēma: Kā veidot sirsnīgas attiecības un būt patiesam pret sevi un citiem?
🗣 Diskusija:

Kādas ir manas attiecības ar tuvākajiem cilvēkiem? Vai es tajās esmu autentisks?
Kas man traucē būt atvērtam un dalīties savās sajūtās?
✍ Refleksijas uzdevums: Uzraksti par vienu cilvēku savā dzīvē, ar kuru vēlētos veidot dziļāku un patiesāku saikni – kāds būtu pirmais solis?

23/11/2024

Sestdienas miers.

21/09/2024

Īsumā par mani 🍁

19/09/2024

Psihoterapija nav tas, ko jūs domājat.
Tā nav dziedināšana no slimības. Tā nav gudra konsultanta vadoši norādījumi. Tā nav domu un jūtu savstarpēja apmaiņa starp labiem draugiem. Tā nav ezotērisku zināšanu iegūšana. Tā nav norādījumi par kļūdām domāšanas veidā un uzvedībā. Tā nav jaunas reliģijas meklējumi.
Psihoterapija - tas nav tas, ko jūs domājat.
Psihoterapija nav tas, ko jūs domājat. Tā pārsteidz daudzus cilvēkus, jo tās galvenais fokuss nav bērnība... tas, kas jums sagādāja sāpes vai traumēja jūs... mikrobi jūsu ķermenī... destruktīvie paradumi, kurus esat izveidojuši... vai negatīvās attiecības, kuras jūs sevī nēsājat...
Psihoterapija nav tas, ko jūs domājat. Tā ir par to, kā jūs domājat. Tā pievērš uzmanību neapzinātiem pieņēmumiem jūsu domāšanas veidā. Tā atšķir to, par ko jūs domājat, no tā, kā notiek domāšanas process. To vairāk uztrauc nevis to iemeslu meklēšana, kuri izskaidro to, ko jūs darāt, bet gan par paternu atklāšanu tajās nozīmēs, ko jūs piešķirat savām darbībām.
Psihoterapija darbojas ar to, kā jūs domājat. Ar to, kā jūs dzīvojat ar savām emocijām. Ar tām perspektīvām, kuras jūs ieviešat mijiedarbībā ar jums svarīgiem cilvēkiem. Ar to, uz ko jūs
tiecaties savā dzīvē un kā jūs, to neapzinoties, traucējat sev sasniegt šos mērķus. Ar to, lai palīdzētu jums ieraudzīt, ka pārmaiņas, kuras jūs meklējat, jau ir jūsos. Tā ir ceļojums uz apziņu par mūžīgās dzirksts esamību jūsu būtībā un spēju to novērtēt.
Psihoterapija nodarbojas nevis ar to, ko jūs domājat, bet ar to, kā jūs dzīvojat ar sevi tieši tagad.

Džeimss Bjūdžentāls

11/01/2022

Atšķirība starp ļoti labām un ļoti sliktām attiecībām neslēpjas savstarpējo pāridarījumu skaitā. Cilvēki, esot kopā, neglābjami laiku pa laikam aizvaino un sāpina viens otru. Gan labās, gan arī sliktās attiecībās.
Atšķirība ir ļoti vienkārša, konkrēti izmērāma. Ļoti sliktās attiecībās pēc savastarpēja aizvainojuma pāris nesarunājas ilgi, pat vairākas nedēļas, īpaši sliktu attiecību gadījumā. Savukārt ļot labās attiecībās, pēc šāda paša aizvainojuma, partneri izrunā savas emocijas un notikušo jau dažas minūtes pēc konflikta, varbūt stundu vēlāk, bet noteikti tajā pašā dienā un atvainojas viens otram. Netiek noteikts "vainīgā" statuss.
Lai uzlabotu attiecības, pirmais solis ir atzīt savas emocijas, iziet no upura, cietēja lomas, būt empātiskam pret otru, un izrunāt notikušo pēc iespējas ātrāk. Pie nosacījuma, ka partneri viens otru mīl un ir labvēlīgi viens pret otru, ar šo pietiek, lai attiecības ievērojami uzlabotu.

17/12/2021

Lai cilvēks iemācītos mīlēt, viņam vispirms ir jāiemācās just. Naids un skaudība bieži ir vienīgās jūtas, kuras mums ir, tomēr tās var kalpot kā ceļš, lai attīstītu spēju mīlēt. Kā tas iespējams? Pirmkārt tapēc ka tās ir patiesas jūtas, otrkārt tāpēc, ka tās ir intensīvas. Atzīstot savas dusmas un skaudību, mēs kļūstam patiesāki, tātad vienu soli tuvāk paši sev.
Jūtas pašas par sevi nav ētiski nedz labas nedz sliktas.
Runa ir tikai par to, kā mēs sastopam savas jūtas, vai apzināmies sevi caur tām. Vai arī uztveram tās kā svešķermeņus un trakojam, kad tās mūs pārņem.

05/10/2021

Nelaimīgus mūs padara ne tik daudz tas, ka reizēm slikti jūtamies, bet mūsu pašu nepatika un dusmas pret sevi par to, ka slikti jūtamies, ka neesam kādam mūsu pašu izvirzītam perfektā cilvēka standartam atbilstoši.

Tas, kā tieši mēs sevi sodām, jau ir tikai katra paša “gaumes” jautājums. Dažs sevi salīdzina ar Instagram redzēto “skaisto” dzīvi, dažam prātā ienāk “success” jeb veiksmes stāsti, kur kāds cits veicis lielus darbus, kuri mums ir neiespējami utt. Taču vairāk par visu mūs saindē visaptveroša vēlme sevi izmainīt tā, lai mēs nejustos slikti. Kaut kāda dziļa mazvērtība, kura saistīta ar nebūšanu perfektā emocionālā formā.

Cilvēkam ir tiesības justies, tā, kā viņš jūtas, nevis tā, kā viņam būtu jājūtas. Jūtas bieži neseko uzreiz pēc notikušā, reizēm paiet ilgāks laiks, līdz pie mums nonāk sajūtas par notikušo. Sajūtas var būt pilnīgi pretējas mūsu racionālajam notikušā vērtējumam. Ar prātu domājam - cik jauki cilvēki, kāda patīkama situācija, bet jūtas saka - bēdz!
Attiecībās jūtas ir ticamāks mērinstruments, nekā prāts, tās atklāj visu, arī to, ko iespējams dotajā brīdī vēl apzināti formulēt nespējam.
Mums jābūt draugos ar šo nesaprotamo mūsu pašu aspektu, jāmācas tam uzticēties, jāmācās nesodīt sevi, par to, ko jūtam, bet jāiemācās nolasīt, saskatīt vēstījumu, kuram mums būtu jāseko. Lielā mērā savu jūtu pieņemšana arī ir sevis pieņemšana.

30/09/2021

Kāpēc rodas iespaids, ka visiem sociālajos tīklos ir perfekta dzīve?
Sociālie tīkli ir tikai fragmenti no cilvēku dzīvēm, mēs neredzam tiem plašāku kontekstu, tāpēc automātiski paši to izdomājam un pieskaņojam fragmentiem.
Un kāds lielāks konteksts piestāv ideāliem dzīves fragmentiem? Ideāla dzīve, protams. Liktos neloģiski šiem perfektajiem mirkļiem pieskaņot grūtības, cilvēciskas vājības un vispārējas normālas dzīves parādības.
Nē, nē, tikai to pašu labāko un skaistāko mēs tiem varam piemērot.

Attiecināt sociālo tīklu saturu uz visu cilvēka dzīvi ir tik pat aplami, kā atrast vienu mazu puzles gabaliņu un spēt pateikt, kāda izskatās visa puzle.

12/09/2021

Izejot no mīlestības un tuvības, mums ir jāskatās arī uz otra cilvēka viedokli, jāpajautā otram, ko viņam nozīmē šis viedoklis. Ja kāds inteliģents cilvēks pieņēmis mums pretēju viedokli, viņam ir jāpajautā, ko konkrētā situācija viņam ir nodarījusi. Kad ģimenes vidū kāds virspusēji spriedelē par to, kā vajadzētu visiem justies, tad pretēji domājošs cilvēks jūtas ne tikai aizmirsts sabiedrībā, bet arī ģimenē un tad arī notiek šķelšanās.
Mēs nerunājam vienkārši par asociācijām, tad jau tas būtu ļoti vienkārši – vienam putni asociējas ar brīvību, otram par vistām krātiņos, bet tas ir kaut kas vairāk – tie ir pieredzes ķieģelīši, uz ko balstās dzīves sajūta. Tas nav tik vienkārši, tāpēc jau tik grūti ir pieņemt otra viedokli un mīlestība ir veids, kas spēj šos dziļās pieredzes ķieģelīšus maigi un uzmanīgi otrā cilvēkā palīdzēt pārkārtot. Ar varu iekšējo pieredzi otrā cilvēkā nav iespējams pārkārtot!

Kovida pandēmija ir skaļākais virsraksts ziņu portālos, biežs temats pie vakariņu galda un nereti arī strīda iemesls draugu lokā. Vakcīnas piekritēji, uzspiedēji, antivakseri – šie vārdi tiek cildināti it kā sašķeļot sabiedrību dažādās komandās, bet psihoterapeits Ivars Ba...

19/05/2021

Vai es vēlos savu dzīvi atpakaļ? Mainīt lietas? Protams, bet sākotnēji tas nebūs ne komfortabli ne skaisti...

Lai mainītos, vispirms jāuzņemas atbildība: jāapņemas veikt kādu darbību. Vārds "atbildība" pats par sevi norāda uz spēju: "atbilde" + "spēja" - tas ir spēja atbildēt. Pārmaiņas ir psihoterapijas pamats, un terapeitiskās izmaiņas jāizsaka darbībā, nevis zināšanās, nodomos vai sapņos. Irvins Jaloms.

Atbildība ir saistīta ar brīvību.
Parasti mēs domājam par brīvību kā nepārprotami pozitīvu jēdzienu.
Vai visā zināmajā vēsturē cilvēks nav ilgojies un tiecies pēc brīvības?
Tomēr brīvība, skatoties no galīgās zemes viedokļa, ir saistīta ar šausmām.
Eksistenciālā nozīmē "brīvība" attiecas uz ārējās struktūras neesamību.
"Brīvībai" šajā ziņā ir šausminoša nozīme: tas nozīmē, ka zem mums nav pamata - nekas, tukšums, bezdibenis.
Tā ir sadursme starp mūsu konfrontāciju ar nepamatotību un mūsu vēlmi pēc zemes un struktūras.

Nav nekādas iespējas iet kopā ar “viesiem, roku rokā” jebkurā virzienā un vienlaikus justies brīvam, būt savas dzīves autoram.

Īsta brīvība ir prece, kuru nebūtu viegli pārdot, tā apraksts neizskatās īpaši pievilcīgs un vilinošs, tomēr būtu teju neiespējami iedomāties, ka kāds būtu no tās gatavs atteikties pēc sastapšanās ar to.