21/07/2026
Šķiet, ka katrā mūsu gājienā ir vismaz viens dalībnieks, kas saka, ka šis esot bijis pats labākais pārgājiens. Mums šķiet, ka varbūt runa nav tik daudz par to vai un kurš ir pats labākais pārgājiens, bet drīzāk par mūsu dalībnieku spēju būt “te un tagad” un katra pārgājiena pieredzi, lai kāda tā būtu, uztvert klātesoši un pieņemoši.
Šajā reizē mēs 2 dienas gājām gar jūru. Pirmajā dienā 6km nācās noiet PA jūru, jo krasts bija aizaudzis ar niedrēm. Gājiens pa ūdeni brīžiem bija maigs un rotaļīgs, bet citkārt nācās uzmanīties no asiem akmeņiem un dūņainām bedrēm. Arī deju un kustību terapijas sesiju pirmo reizi vadījām.. ūdenī, jo krastā, bez ēnas, bija pārāk karsts. Nākamajā dienā, kurā laika prognozes lietu nesolīja, uznāca tāds gāziens, ka visi izmirkām cauri slapji (vēlreiz un vēlreiz atgādinām, ka lietusmētelis jāņem līdzi arī tad, ja lietu nesola, turklāt, ja nenoder pašam, var noderēt kādam citam 🤷🏻♀️). Otrās dienas gājiens bija arī pietiekami garš (16km) un tad nu ceļā nācās dakterēt (paldies Olga Gluza un Solvita Kerve) arī kādu saskumušu un sāpīgu celi ❤️🙏
Es (Līva) gāju lietū un pamazām izmirku slapja arī ar diviem lietusmēteļiem. Man ļoti nepatika slapjā lietusmēteļa sajūta uz kājām. Gāju, ieslēpusies divos kapučos, un redzēju vien pāris soļus uz priekšu. Arī ķermenis pamazām saguma un ierāvās sevī no netīkamā slapjuma. Labi zinu, ka varētu “strādāt” ar savu attieksmi, bet ko tur liegties - man riebjas atrasties lietū un, lai cik ļoti esi sevi esmu mēģinājusi piespiest to iemīlēt - man vienkārši nesanāk 🤷🏻♀️ Tajā brīdī, laikapstākļu dēļ neredzot dalībniekus, man bija bažas par to, kā viņi jutās. Es biju pārliecināta, ka viņiem šis lietus-gājiens ir tikpat netīkams kā man.
Iepriekšējā vakarā mums bija stāstu vakars un es stāstīju pasaku par 6 akliem vīriem un ziloni. Īsumā - seši akli vīri ļoti vēlas “apskatīt” ziloni un noskaidrot, kāds ir šis varenais dzīvnieks, par kuru dzirdējuši no ceļotāju stāstiem. Katrs no vīriem pieskaras kādai no ziloņa ķermeņa daļām un ir pārliecināts, ka zilonis ir tieši tāds, kā ir to sajutis. Vienam liekas, ka tas ir liels un milzīgs kā siena, citam (kas pieskāries kājām), ka tā ir tikai liela govs, vēl citam (kas pieskāries astei), ka viņus mēģina izjokot, jo zilonis taču esot vienkārši resna virve utt. Galu galā vīri saprot, ka tas VISS ir zilonis, taču katram no viņiem ir bijis savs skatupunkts (kas ne vienmēr atklāj visu realitāti).
Šī pasaka dzīvoja ar mums arī mūsu gājienā. Aizdomājāmies par mūsu dažādajiem skatpunktiem. Tieši tā tas bija arī ar lietus pieredzi. Grupas refleksijā izrādījās, ka lielai daļai grupas gājiens pa lietu ir bijusi visbrīnišķīgākā un atbrīvojošākā pieredze! ❤️ Vēl kāds cits atviegloti nopūtās - ak, dabā drīkst arī kaut kas nepatikt! 💛
Tas ir grupas spēks - caur mūsu dažādajiem skatupunktiem, ieraudzīt gan sevi, gan citus vēl pilnīgāk, vēl klātesošāk, pamazām atbrīvojoties no savām interpetācijām un neizbēgami ierobežojošajiem priekšstatiem.
Paldies, paldies, paldies mūsu dalībniekiem par iešanu šajās pieredzēs kopā, par uzticību un atvērtību.
Šis bija maģisks pārgājiens, kuru pirmo reizi visi 3 Mana Daba Dejo vadītāji (Olga, Līva, Mārtiņš) vadīja kopā. Arī mēs no savas puses atkal un atkal pārliecināmies, ka komandā ir spēks ❤️).
Mēs visi kopā (gan vadītāji, gan abas grupas) tiksimies arī nometnē 7.-9. augustā. Pēc tam rudenī turpināsim savus ierastos ceļus divās grupās. Tie, kam interesē mums pievienoties, ir laipni aicināti mūsu atvērtajā grupā, kura vēl ir atvērta jauniem dalībniekiem ❤️☘️🌸🌞
Paldies Discovercars.com par finansējumu (pārgājieni ir bez maksas) un Palidzesim.lv par organizatorisko atbalstu ❤️❤️❤️🙏
