21/04/2026
Nesen biju IPSA (Pasaules bērnu miega konferencē) Florencē.
Satiku kolēģus un mentorus. Iepazinos ar speciālistiem no visas pasaules. Apskatīju jaunākās miega izmeklēšanas iespējas. Un… ceru, ka tuvākajā nākotnē varēšu kļūt par daļu no IPSA izglītojošās kopienas, lai palīdzētu mazināt stereotipus, mītus un nezināšanas par bērnu miegu.
Programma bija ļoti intensīva un daudzveidīga.
Šādas konferences vienmēr atgādina: nedrīkst palikt savā “zināšanu burbulī”, bet gan jāturpina mācīties un attīstīties. Diemžēl praksē bieži redzam pretējo – pabeidz kursus, un ar to viss arī beidzas. Īpaši mazu bērnu miega jautājumos, kur nereti iesaistās arī komerciālais aspekts.
Tieši šajā jautājumā īpaši "aizķērās" sēde par miegu dažādās kultūrās. Tas man atkārtoti atgādināja to, ko jau kādu laiku zinu - miegs nav universāls, bet gan cieši saistīts ar kultūru. Tas nozīmē - nevar vienkārši paņemt vienas valsts ieteikumus un vienkārši "pārkopēt". Diemžēl tas ir tas, ko Latvijā diezgan bieži redzu - padomi tiek sniegti, balstoties, piemēram, uz ASV kultūrai piemērotiem ieteikumiem. Vai arī salīdzināšana ar kultūrām, kas it nemaz nav tuvas mūsējām.
Medicīnas (īpaši miega) antropoloģija mani ļoti interesē. Ko var zināt - varbūt tad, kad pabeigšu aktīvās gaitas medicīnā, varu sākt studēt jaunu nozari 🙂
Tieši tādēļ svarīgi izzināt to, ko domā Latvijas vecāki. Konferencē prezentēju kopā ar Marija Kairane veikto pētījumu par miega traucējumiem bērniem Latvijā. Pētījumā piedalījās 7618 vecāku, kam ir bērni 2 - 18 gadu vecumā. Par rezultātiem pastāstīšu vēlāk, bet lielākais pārsteigums bija tas, ka šis diezgan vienkāršais pētījums patiesi uzrunāja kolēģus. Lielie, sarežģītie un finansiāli iespaidīgie pētījumi ir iedvesmojoši, bet reizē arī biedējoši, tādēļ sākumā domāju - "ko tad es ar mūsu aptauju". Bet izrādās, ka līdzīgi domā daudzi, tādēļ īpašs prieks bija par dažādu valstu kolēģu atzinums - hei, mēs arī tā varētu! Mums arī varbūt sanāktu!
Un tas, manuprāt, ir pats svarīgākais.