Drāmas terapeits Viesturs Roziņš

08/06/2026

Portugāļu psihiatrs un psihodrāmas psihoterapeits Luciano Moura atzīst, ka psihodrāmas nozīme psihiatrijā ir milzīga. Viņš arī ir viens no nedaudzajiem psihodramatistiem, kas psihodrāmu pielieto šizofrēnijas pacientu ārstēšanā, vadot terapeitisko grupu 20 gadu garumā.
Viņa piedāvātā meistarklase bij nozīmīga vairākos aspektos - pirmkārt, vēlreiz apstiprināja, cik svarīga loma ir terapeita personības kvalitātēm - autentiskumam, klātbūtnei, pacietībai, empātijai, un arī dabiskumam, otrkārt, par psihodrāmu biežāk domājam grupas darbības kontekstā, bet Luciano Moura piedāvā monodrāmas metodi kā strādāt ar psihodramatisku darbību, tajā skaitā lomu maiņu, tikai un vienīgi iztēlē - veidojot ļoti organisku saikni starp hipnopsihoterapiju un psihodrāmu, treškārt viņš demonstrēja kā strādāt ar klienta hroniskajām sāpēm, kas neizbēgami ir saistītas ar emocijām.
Kopā ar Elīnas Jeļenas Zariņas psihologa privātprakse mēģināsim Luciano dabūt uz Latviju, tas varētu būt interesanti un vērtīgi.

FEPTO Moreno Institūts Latvijā Mental health clinic "Klīnika Dzintari"

05/06/2026

Priekšā 3 intensīvas FEPTO konferences dienas Turīnā (Itālijā) ar senāko darbības psihoterapijas virzienu - psihodrāmu. Ir tik jaudīgi sastapt kolēģus no visas pasaules, lai atklātu, pētītu, diskutētu un piedzīvotu psihodrāmas dziļumus un tās būtisko lomu mentālajā veselībā. Kā runājām ar kolēģiem - psihodrāmas konferences nelīdzinās nevienai citai - ar savu atvērto un silto atmosfēru, kā arī radošuma un spontanitātes svētkiem. Šogad ar Liene Celmiņa un Elīna Jeļena Zariņa pārstāvam Latvijas delegāciju plašajā psihodrāmas pasaules saimē. Paldies, Moreno Institūts Latvijā Moreno Institūts Latvijā par iedvesmošanu!
Paldies, Judith Teszáry par psihodramatisko lidojumu!

26/05/2026

“Drošā telpa” ir vide un attiecības, kurās cilvēks var runāt par savām domām, emocijām un pieredzi bez bailēm no nosodījuma.
Tā nav tikai fiziska vieta - tas ir terapeitisko attiecību kvalitātes priekšnoteikums.
Parasti drošu telpu veido vairāki elementi:

☂️ Konfidencialitāte - terapeits neizpauž klienta teikto ārpus terapijas (izņemot noteiktus juridiskus izņēmumus, piemēram, tiešu apdraudējumu sev vai citiem).
☂️ Pieņemšana bez nosodījuma - cilvēkam nav “jāizskatās labi” vai “jārunā pareizi”.
☂️ Emocionāla drošība - iespējams paust arī sarežģītas emocijas: kaunu, dusmas, bailes, vainu u.c.
☂️ Robežas un paredzamība - skaidrs mērķis, terapeita profesionālā loma, vienošanās par sadarbību.
☂️ Autonomija - klientam ir tiesības kaut ko nestāstīt, nepiekrist interpretācijām, pārtraukt terapiju.
☂️ Empātija un klātbūtne - terapeits ir klātesošs un pieņemošs, nevērtē un nedod padomus, bet palīdz atrast katra iekšējos resursus problēmas risināšanai.

20/05/2026

Par mākslu, terapiju un dzīvi, kas to visu satur kopā.

Ar režisoru un drāmas terapeitu Viesturu Roziņu sarunājas Atis Rozentāls

19/05/2026

Dažreiz cilvēks kļūst tik lielisks savā sociālajā lomā, ka pats vairs nezina, kur beidzas maska un sākas viņš pats. K.G.Jungs šo sauca par “personu” - seju, ko uzliekam sabiedrībai, lai iederētos un būtu pieņemami. Turpretī D.Vinnikots rakstīja par "mākslīgo es" ("false self") - personības daļu, kas rodas no nepārtrauktas pielāgošanās citu gaidām.
Mēs spēlējam veiksmīgo, laimīgo, nesalaužamo, intelektuālo, stipro... Un kādā brīdī priekšnesums kļūst tik kvalitatīvs, ka autentiskais “es” paliek aizkulisēs.

Vai zini, kas ir Tavs autentiskais es?

11/05/2026

Bīstamākais nav nogurt. Bīstamākais ir pierast pie stāvokļa, kurā skrējiens ir vienīgais eksistences veids.

06/05/2026

Mans raksts Medicine.Lv par radošuma būtisko nozīmi mentālajā veselībā.

Kognitīvā elastība ir būtiska radošuma sastāvdaļa, jo tā ļauj cilvēkam atrast dažādus problēmu risinājumus un mainīt skatpunktus. Savukārt rigida domāšana ir stereotipiska un mazāk elastīga – līdz ar to izdegušam cilvēkam grūtības var šķist dramatiskākas, vienlaikus izslēdzot plašāku risinājumu klāstu. No cilvēkiem ar izdegšanu bieži dzirdamas frāzes “es nevaru atļauties nestrādāt”, “es nevaru atļauties slimot”, “man nav naudas, lai atpūstos”, “Kurš tad to darīs, ja ne es” u.c.

Mental health clinic "Klīnika Dzintari"
Latvijas Drāmas terapijas asociācija
Latvijas Mūzikas Terapijas Asociācija
Latvijas Mākslas terapijas asociācija
Latvijas Mākslu terapijas asociāciju apvienība
Deju un Kustību Terapijas asociācija

Kad dzirdam vārdu “radošums”, visbiežāk to saistām ar mākslu, kultūru un inovācijām, taču radošumu varam skatīt daudz plašāk – kā cilvēka bioloģisku spēju improvizēt jeb prasmi veidot jaunus neironu savienojumus, nepaļaujoties tikai uz “iemītām taciņām...

04/05/2026

Latvijas Neatkarības atjaunošana ir spilgts piemērs tam, kā sabiedrība pārvar ilgstošu nedrošību un bailes, lai atgūtu kontroli pār savu dzīvi. Desmitgadēm dzīvojot ierobežojumos, cilvēkos veidojas tā sauktā “iemācītā bezpalīdzība” - sajūta, ka neko nav iespējams mainīt. Taču 4. maijs parāda pretējo: brīdi, kad kolektīvā apziņa pāriet no “mēs nevaram” uz “mēs varam”.

Šajos svētkos novēlu mums visiem tieši šo "MĒS VARAM" 💪💪💪🇱🇻🇱🇻🇱🇻

28/04/2026

Mākslīgi radītas robežas attiecībās parasti nenozīmē veselīgas, apzinātas robežas, bet gan aizsargmehānismus, kas rodas no bailēm, nedrošības vai neatrisinātiem konfliktiem. Tās var izskatīties kā emocionāla distancēšanās, izvairīšanās no sarunām, pārmērīga kontrole vai ignorēšana un klusēšanas streiks.

Pāru terapijā darbs notiek vairākos līmeņos - terapeits palīdz atšķirt veselīgas robežas (piemēram, vajadzība pēc laika sev) no aizsargreakcijām (piemēram, izvairīšanās no tuvības). Tāpat tiek identificētas emocijas. Bieži aiz “robežas” slēpjas: bailes, kauns, aizvainojums, nedrošība. Terapijā partneri mācās šīs emocijas nosaukt un izteikt drošā vidē. Mākslīgi uzliktās un ignorētās robežas kļūst redzamas un dažkārt pat smieklīgas.

Kad partneri jūtas sadzirdēti un pieņemti, mākslīgās robežas pakāpen*ski kļūst nevajadzīgas.

21/04/2026

Vakar kāds dalībnieks drāmas terapijas grupā man teica, ka drāmas terapija esot ārpus visām komforta zonām, jo te neviens nedod padomus kā dzīvot - kā tas esot, piemēram, podkāstos. Un tad man atnāca metafora par sēņošanu. Vai sēņu grozam, ko Tev salasītu pilnu pasniedz kāds cits ir tāda pati vērtība kā tam, ko pats esi pielasījis? Jā, ja domājam par sēnēm kā barību - droši vien vērtība tā pati, bet ja redzam to kā meža piedzīvojumu, kurā esi sastapies ar satraukumu neko neatrast, pēc tam apmaldījies, tad izbaudījis meža atbalsis, tad negaidīti uzgājis sēņu puduriņus un priekā iekliedzies - tas sēņu groziņš ir daudz kas vairāk.
Drāmas terapijā Tu pats meklēsi un pats atradīsi to, kas Tev visvairāk nepieciešams. Un tas būs daudz noturīgāk un vērtīgāk nekā padoms, kas ir vispārīgs un var būt un var nebūt par Tevi.