Laura Liberte, privātprakse psiholoģijā un psihoterapijā

14/08/2026

Tiekamies 19.septembrī!📚
Laipni aicināti psihologi, psiholoģijas studenti un citu palīdzošo, izglītojošo un konsultējošo profesiju pārstāvji.

Aicinām pieteikties semināram

"Mūsdienu sērošanas teorijas un modeļi zaudējuma pieredzes izpratnē un psiholoģiskajā konsultēšanā."📚

📅 2026. gada 19. septembrī.
"Rija VEF Hotel" konferenču zālē “Rīga”,
Brīvības ielā 199 C

Seminārs tiek rīkots sadarbībā ar Pieaugušo neformālās izglītības iestādi “Latvijas Psihologu biedrības Profesionālās kompetences centrs”
Reģ.Nr.3380802242

📝Pilna informācija un pieteikšanās:
https://ej.uz/serosanasteorijas2026

Seminārā pētīsim:
▫️Kā mainījusies izpratne par sērām - no stadiju pieejas līdz mūsdienu skatījumam uz sērošanu kā dinamisku un individuālu adaptācijas procesu.
▫️Vadošās mūsdienu sērošanas teorijas un modeļi.
▫️Zaudējuma un dzīves atjaunošanas procesu mijiedarbība sērošanā.
▫️Nozīmes, identitātes un dzīves stāsta pārmaiņas pēc zaudējuma.
▫️Neskaidras, sociāli neatzītas un ar nāvi nesaistītas sēras - attiecību, veselības, darba, mājvietas, finansiālās drošības, sociālās lomas, identitātes un citi nozīmīgi zaudējumi.
▫️Sērošanas modeļu praktiska izmantošana gadījumu analīzē.

Seminārā būs iespēja paplašināt izpratni par mūsdienu sērošanas teorijām un modeļiem, kā arī iegūtās zināšanas izmantot kā orientierus klienta individuālā sērošanas procesa izpratnei, profesionālā darba fokusa noteikšanai un klienta vajadzībām atbilstoša psiholoģiskā atbalsta izvēlei.

📝Semināru vadīs:
Laura Liberte, Mg. psych., eksistenciālās psihoterapijas speciāliste, sertificēta psiholoģe, psihologs – pārraugs.
Papildus iegūtajai akadēmiskajai izglītībai regulāri papildina zināšanas pie nozares speciālistiem Vācijā, Lielbritānijā un ASV. Pieredze gūta docējot kursus RSU un LU, konsultējot klientus krīzes centros, paliatīvajā aprūpē u.c. valsts un pašvaldību iestādēs. Kopš 2006.gada, paralēli darbam privātpraksē, izstrādā lekcijas un vada seminārus privātajā un valsts sektorā.

Dalības maksa ar iekļautu kafijas pauzi:
• 60 EUR - agrās pieteikšanās cena līdz 23. augustam;
• 75 EUR - no 24. augusta līdz 11. septembrim;
• 90 EUR - no 12. septembra.

Jautājumiem/informācijai un saziņai
e-pasts: [email protected]

13/08/2026

Ne tik tāls, bet brīžam jau no atmiņas pagaisis ir pandēmijas laiks, kad apstākļu spiestai, un ne man vienai, nācās likt lietā radošumu un izdomu, kā saudzīgi pret klientiem un sevi turpināt darbu privātpraksē.

Tā, apsverot visus par un pret, sāku praktizēt ārpus kabineta sienām "Walk and talk" sesijas, ko klienti tā laika apstākļos atzina par labu variantu, bet manī tas raisīja dziļāku interesi par ekoterapiju, tās pamatiem un iespējām to integrēt jau esošajā praksē. Tas paredzēja gan pētījumu un pasaules prakses izzināšanu, gan tobrīd jaunākās literatūras studēšanu.📚

Neraugoties uz to, ka manos plānos izpalika kļūšana par eko vai meža terapeitu, mana interese nebeidzās tikai ar pētniecību un lasīšanu. Atskatoties redzu, ka tas bija sākums maniem pārgājieniem, no kuriem pirmais tālākais aizveda aiz Polārā loka un kurā guvu personisku pieredzi - kad daba vairs nav tikai absolūts skaistums, ko pieredzēt, bet vieta, kurā bez izlikšanās sastapt sevi - savu nogurumu, nedrošību, vientulību, ierobežojumus un spēju turpināt ceļu.
Daļa no piedzīvotā un ceļā gūtajām atziņām joprojām ir klātesošas manā eksistenciālā terapeita darbā. Ar tām dalos un aicinu tās piedzīvot arī citus.

Pagājušās darba nedēļas izskaņā liels bija mans prieks satikties, iepazīties un gūt Meža terapijas un terapeitiskās rakstīšanas pieredzi no Latvijā pirmās Meža terapeites un šī terapijas virziena vēstneses klīniskās un veselības psiholoģes Ingas Dreimanes LPB organizētajā Vasaras skolā.

Tās bija trīs piepildītas dienas, kurās piedzīvot to brīnumaino harmoniju un skaistumu, kas atbrīvo no ikdienas steigas un ļauj pamanīt, ka, līdzīgi kā nejauši pacelts nokaltis zars slēpj sevī dzīvību, tā arī dabā un mūsos aiz ārēji redzamā ir daudz vairāk, nekā spējam saskatīt pirmajā brīdī.

Paldies Ingai par vadīšanu, zināšanām, pieredzi un rūpēm, organizatoriem par radīto telpu un kolēģēm, ar kurām bija lemts to kopīgi piedzīvot!

Skaistums atklājas mierīgam vērotājam. 🌿💛🌿

02/08/2026

Dzīve mēdz būt pretrunu un izaicinājumu pilna. Un viens no šādiem izaicinājumiem ir brīvība izvēlēties starp neērtu patiesību, kas gandrīz vienmēr rada diskomfortu, un pieklājību, kas reizēm palīdz saglabāt mieru, bet pati par sevi neko nerisina.

Ērihs Fromms rakstīja, ka patiesības atpazīšana nav galvenokārt intelekta, bet gan rakstura jautājums.
Savukārt vēl kāds sakāmais piekodina: "Skaties, lai tavs raksturs nekļūst spēcīgāks par pieklājību."
Šīs divas atziņas šķiet gandrīz pretrunīgas, tomēr katra izgaismo citu cilvēka brieduma aspektu. Varētu gribēt, lai viena no tām būtu pareizāka par otru. Lai būtu kāds noteikums, kas pasaka priekšā, kad runāt un kad klusēt, kad būt nelokāmam un kad piekāpties. Taču dzīve reti piedāvā šādu skaidrību un patiesības redzēšana prasa drosmi.
Nakas atteikties no pašapmāna, no ērtām ilūzijām un no vēlmes vienmēr būt "labajam".

Uzdrīkstēšanās būt patiesam nav tikai ārēja uzvedības forma un lidzigi arī pieklājība. Savā dziļākajā būtībā tā balstās apziņā, ka otrs cilvēks ir tikpat sarežģīts, ievainojams un neizdibināms kā es pats.
Izšķirīgos dzīves brīžos patiesība reti ir ērta, bet pieklājība reti ir pietiekama.
Tomēr dzīve neatbrīvo mūs no izvēles. Tādēļ reizēm ir vērts apstāties un sev pajautāt:

▫️Kurā savas dzīves situācijā es šobrīd upurēju patiesību miera dēļ? Un kurā - mieru patiesības dēļ?
▫️Kas man šobrīd prasa lielāku drosmi - pateikt patiesību vai izvēlēties ērtu klusēšanu?

Tieši šajās izvēlēs mēs pamazām kļūstam par to, kas esam.

22/07/2026

Tādu mani pirms 10 gadiem redzēja un zīmēja mani vismazākie klienti. Nu jau daudzi no viņiem izauguši par gudriem, sirsnīgiem un krietniem cilvēkiem.😊🙏

19/07/2026

Šajā nedēļas nogalē projekta “Dzīve un sēras” sērošanas atbalsta speciālistu apmācībās turpinājām ielūkoties sērošanas procesos un stāstīju par pasaulē vadošo sērošanas teoriju un modeļu attīstību, sākot no pagājušā gadsimta līdz pat mūsdienām. 📚
Piedzīvojot zaudējumu, krīzi vai citus smagus dzīves notikumus, mūsu reakcijas var kļūt neierastas - mēs varam noslēgties, dusmoties, apjukt, zaudēt interesi par ierasto vai justies kā svešinieki paši sev.
Kā liecina jaunākie neirozinātnes pētījumi, zaudējuma pieņemšana un integrēšana esošajā realitātē ir smags iekšējs darbs, kam nepieciešams laiks. Laiks, lai pa gabaliņam no jauna saliktu sevi un sabrukušo pasauli.🧩
Pirms mūsdienu neirozinātne sāka skaidrot, kā smaga traumatiska pieredze ietekmē nervu sistēmu, eksistenciālais psihiatrs R. D. Laings uzsvēra, ka cilvēka simptomi nav skatāmi atrauti no viņa dzīves pieredzes.🧠
Viņš aicināja nesteigties šīs reakcijas uztvert kā "nepareizas", jo darbā ar saviem klientiem bija novērojis, ka daudzas šķietami nesaprotamas reakcijas ir jēgpilns, cilvēcisks centiens pielāgoties situācijai, kas konkrētajā brīdī pārsniedz cilvēka spēju to izturēt. Tādēļ tas, kas no malas kādam var šķist nenormāli, lielākoties mēdz būt "normāla" reakcija uz "nenormālu" situāciju.
Šāda šķietama dezorientācija var būt psihes mēģinājums pielāgoties pieredzei, kas konkrētajā brīdī ir pārsniegusi cilvēka spēju to aptvert un izturēt.💔
R. D. Lainga cieņpilnā attieksme un interese par cilvēka pieredzi ir viens no pamatnosacījumiem, ja vēlamies sniegt atbalstu ciešanu brīdī, jo aiz katras reakcijas ir cilvēks un aiz katra cilvēka ir stāsts, kas pelnījis tikt sadzirdēts.🙏

Paldies apmācību dalībniekiem par ieinteresētību, atvērtību un iekšējo spēku būt šajā tēmā. Tas nav viegls ceļš, taču tieši klātbūtne un vēlme izprast rada to īpašo Linarda Rozentāla vakardien pieminēto telpas garu, kurā iespējama dziedināšanās.☀️

Paldies, Agnese Guļāne, par foto! 💛




Laura Liberte

04/07/2026

Šodien projekta “Dzīve un sēras” sērošanas atbalsta speciālistu apmācībās dalībniekus iepazīstināju ar vadošajām personības teorijām un galvenajiem dzīves laikā veicamajiem attīstības uzdevumiem.🌱

Visa cilvēka dzīve ir nepārtraukts attīstības ceļš, kurā cilvēks visu mūžu svārstās starp vajadzību pēc drošības un nepieciešamību riskēt un kur līdzās izaugsmei mēdz būt arī lielāki un mazāki zaudējumi. Un, pat ja zaudējums un sēras ir universāla cilvēka pieredze, tas, kā katrs no mums šo pieredzi izdzīvo, ir dziļi individuāli, vienreizēji un unikāli.🫆

Tieši šo izpratni mēs veidojam kopā ar topošajiem sērošanas līdzgaitniekiem. Jo, lai izprastu sērošanu, vispirms mums ir jāizprot cilvēks, kurš stāv aiz šīm sērām.👣

Paldies dalībniekiem šodien par izturību!🙏

P.S. Dažkārt viena fotogrāfija kļūst par metaforu visai tēmai. Paldies Sindijai Bergmanei par šī brīža tik trāpīgu un skaistu fiksāciju!✨️




Laura Liberte

03/07/2026

Ja šovasar meklējat ne tikai skaistu izstādi, bet arī iespēju uz brīdi apstāties un uzdot sev jautājumu: "Kā es patiesībā šodien jūtos?", šo izstādi ir vērts ne tikai ieplānot, bet arī apmeklēt.📌🗓

Māksla nereti kļūst par vietu, kur sastopam ne tik daudz pašu darbu, cik sevi. Tas, kas vienā cilvēkā raisa prieku, citā var atvērt skumju, dusmu vai sen aizmirstu atmiņu telpu. Šī atšķirīgā pieredze atgādina, ka emocijas nav tikai reakcijas uz ārējo pasauli - tās ir stāsti par mūsu dzīvi, attiecībām un to, kā piešķiram nozīmi piedzīvotajam.
️Tieši šī doma ir arī izstādes "Kā tu šodien jūties? Emociju pratība" pamatā, kas kļuvusi par daļu no Jeila Universitātes Emocionālās inteliģences centra starptautiska pētījuma par mākslas pieredzi un tās ietekmi uz cilvēka iekšējo pasauli. Pētījuma mērķis ir izprast, kā mākslas darbi rosina emocijas, atmiņas un asociācijas, kā tie palīdz cilvēkam labāk apzināties savu pieredzi un veidot dziļāku saikni ar sevi.

Eksistenciālajā psihoterapijā cilvēks tiek aicināts nevis izvairīties no sarežģītām emocijām, bet drosmīgi tās izdzīvot un meklēt to nozīmi. Bailes, skumjas, dusmas vai prieks nav šķēršļi pilnvērtīgai dzīvei - tie ir ceļveži, kas palīdz tuvoties autentiskākai sevis izpratnei.
Emocijas, kas rodas sastapšanās brīdī ar mākslu, rosina jautājumus par mūsu attiecībām ar sevi, citiem un pasauli. Māksla šajā procesā kļūst par drošu telpu, kur iespējams uzdot būtiskus jautājumus: kas es esmu, kas man ir svarīgs, ko es zaudēju, pēc kā ilgojos un kā vēlos dzīvot?

Pētījumu vada Jeila Universitātes Emocionālās inteliģences centra pētniece Dr. Zorana Ivčeviča Pringle, kura pēta emociju, radošuma un estētiskās pieredzes mijiedarbību. Izstādes apmeklētāji tiek aicināti brīvprātīgi piedalīties anonīmā aptaujā, tādējādi palīdzot labāk izprast, kā veidojas cilvēka personiskā saikne ar mākslu un kādu lomu tajā ieņem emocijas, atmiņas un individuālā dzīves pieredze.

Izstāde "Kā tu šodien jūties? Emociju pratība" no 2. jūlija līdz 13. septembrim skatāma Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā. Tās centrā ir sešas pamatemocijas - bailes, dusmas, prieks, skumjas, riebums un pārsteigums, kuras caur 28 Latvijas mākslinieku darbiem aicina ne tikai atpazīt emocijas, bet arī apstāties un ieklausīties sevī. Jo reizēm svarīgākais jautājums nav, ko mēs redzam mākslas darbā, bet gan - ko mākslas darbs palīdz ieraudzīt pašiem sevī.

Izstāde ir veltījums ārstes Ilzes Aizsilnieces (1966–2025) piemiņai.

27/06/2026

☀️ Pēdējās dienās Latvijā netrūkst saules un siltuma. Vasara mūs lutina un sociālajos tīklos varam skatīt daudz foto un video ar izbraucieniem dabā, piknikiem, draugu sanākšanām un pludmalēm.
Un tomēr ne visiem saulaina diena ir vienkārši saulaina diena.🏖

Mēdz būt, ka psihoterapijas sesijās, kad saruna ievirzās par laikapstākļiem un to ietekmi uz cilvēka pašsajūtu, atklājas, ka ne visiem saulains laiks liek justies labi un priecīgi.
Un nevis saulains laiks mēdz būt problēma, bet bieži vien kaut kur radies priekšstats, ka saulaina diena ir jaizmanto pēc iespējas piepildītāk un aktīvāk🤾‍♀️ Ja tā nenotiek, nemanāmi piezogas vainas sajūta un pašpārmetumi.

Raugoties no eksistenciālā skatpunkta, šī vainas sajūta nav tikai pārmērīga reakcija uz esošo situāciju, bet tas ir brīdis, kurā cilvēks pats sevi konfrontē ar ārējiem priekšstatiem un sava paša vajadzībām. Viņš negribēti ir sevi nolicis izvēles priekšā un aci pret aci sastapies ar savu brīvību izvelēties.⚖️

Eksistenciālie domātāji, sākot ar Kirkegoru un turpinot ar Sartru, brīvību nesaprata kā vieglumu vai neierobežotu iespēju darīt jebko. Drīzāk tā ir cilvēka eksistences neatņemama dimensija, kas vienlaikus atklāj arī trauksmi un atbildību, jo katra izvēle neizbēgami izslēdz citas iespējas.🔒

🔸️Tāpēc jautājums nav tikai -
Vai es šo dienu nodzīvošu pareizi?

🔸️Daudz būtiskāk ir pajautāt sev -
Vai es šodien izvēlos dzīvot un būt saskaņā ar sevi un savām vajadzībām?

Eksistenciālajā skatījumā autentiskums ne vienmēr ir sasniedzams caur lielāku aktivitāti vai produktivitāti. Autentiskums izpaužas cilvēka gatavībā dzīvot saskaņā ar savām vērtībām un uzņemties atbildību par savu izvēli. Un reizēm šī izvēle var būt arī pilnīga nekā nedarīšana kādu brīdi - vienatne, klusums, atteikšanās no salīdzināšanās ar citiem un drosme neattaisnoties par savu izvēli un savām vajadzībām.

Nav universāla standarta labai dienai. Ir tikai nepārtraukts aicinājums dzīvot arvien apzinātāk un patiesāk attiecībā pret sevi.🧘‍♂️

P.S. Komentārā pievienoju saiti uz rakstu, kurā aplūkoti daži psiholoģiski skaidrojumi šai pieredzei


Laura Liberte