13/05/2026
[ENG below]
Šodien (13.05.2026.) piedalījos Dr. Marylene Cloitre vadītajā vebinārā “Kompleksi pēctraumas stresa traucējumi (KPTST): inovācijas konceptualizācijā, novērtēšanā un ārstēšanā”, ko organizēja Eiropas Traumu un disociācijas biedrība (European Society for Trauma and Dissociation - ESTD). Tajā tika uzsvērta ilgi gaidītā pāreja no jautājuma “vai KPTST pastāv?” uz “kā mēs to varam precīzāk diagnosticēt un ārstēt?”, jo KPTST šobrīd ir atzīta diagnoze Pasaules veselības organizācijas (World Health Organization (WHO)) SSK-11 klasifikatorā, nevis tikai teorētisku diskusiju objekts. Paldies par rūpīgu tēmas pārskatu! ❤️
Svarīgs atgādinājums: darbā ar traumām jāstrādā ne tikai ar bailēs balstītiem simptomiem, bet arī ar identitātes traucējumiem, emociju regulācijas grūtībām un attiecību problēmām, jo KPTST terapija bieži prasa vairāk nekā tikai traumatisko atmiņu apstrādi. Esošās pēctraumas stresa traucējumu (PTST) terapijas pieejas joprojām darbojas, taču tās mēdz būt mazāk efektīvas cilvēkiem ar traumatiskām pieredzēm bērnībā. Turklāt speciālistiem būtu jāizvērtē disociācijas simptomi, nevis jāpieņem, ka visiem cilvēkiem KPTST izpaužas vienādi.
PTST (atkārtota traumas pārdzīvošana (re-experiencing), izvairīšanās, pastāvīga apdraudējuma izjūta) ≠ KPTSD (atkārtota traumas pārdzīvošana (re-experiencing), izvairīšanās, pastāvīga apdraudējuma izjūta + emociju regulācijas grūtības, negatīvs priekšstats par sevi, attiecību problēmas [+ disociācija])
- ja cilvēkam ir KPTST, papildu PTST diagnoze nav loģiska
Robežstāvokļa personības traucējumi (PTST simptomi nav daļa no šīs diagnozes; mainīgs, nestabils priekšstats par sevi; nestabilas attiecības; bailes no pamešanas; augsts suicidālitātes un nesuicidāla paškaitējuma risks) ≠ KPTST (PTST simptomi ir obligāti; konsekventi negatīvs priekšstats par sevi; izvairīšanās attiecībās; zemāks suicidālitātes un nesuicidāla paškaitējuma risks)
- dažiem cilvēkiem var atbilst gan robežstāvokļa personības traucējumi, gan KPTST, it īpaši, ja pieredzē bijušas smagas attīstības traumas
Atsauce pēdējam attēlam, kurā redzami KPTST un disociācijas profili:
Hyland, P., Hamer, R., Fox, R., Vallières, F., Karatzias, T., Shevlin, M., & Cloitre, M. (2023). Is dissociation a fundamental component of ICD-11 Complex Posttraumatic Stress Disorder? Journal of Trauma & Dissociation, 25(1), 45-61.
----
Today (May 13, 2026), I participated in Dr. Marylene Cloitre’s webinar, “Complex PTSD: Innovations in Conceptualization, Assessment, and Treatment,” organized by European Society for Trauma and Dissociation. It emphasized the long-awaited transition from “Does CPTSD exist?” to “How do we assess and treat it more precisely?”, as CPTSD is now an established diagnosis (in World Health Organization ICD-11) rather than a theoretical debate. Thank you for a thorough and insightful overview of the topic! ❤️
A good reminder: trauma treatment should address both fear-based symptoms AND disturbances in identity, emotional regulation, and relationships, as CPTSD treatment often needs to go beyond trauma memory processing. Existing PTSD treatments still work, however, they tend to be less effective for childhood trauma survivors. In addition, clinicians should screen for dissociation rather than assuming all individuals with CPTSD present in the same way.
PTSD (re-experiencing, avoidance, sense of threat) ≠ CPTSD (re-experiencing, avoidance, sense of threat + affect dysregulation, negative self-concept, disturbed relationships [+ dissociation])
- If a person has CPTSD, an additional PTSD diagnosis does not make sense.
BPD (PTSD symptoms are not part of the diagnosis; alternating, unstable self-concept; unstable relationships; fear of abandonment; high suicidality and non-suicidal self-injury) ≠ CPTSD (PTSD symptoms required; consistently negative self-concept; relational avoidance; lower suicidality and non-suicidal self-injury)
- Some individuals may meet criteria for both BPD and CPTSD, particularly when severe developmental trauma is involved.