Dr. Linda Rubene-Kesele - ārsts psihiatrs

28/08/2026

Ar prieku dalos, ka mans raksts par probiotikām, prebiotikām un sinbiotikām psihiatrijā ir publicēts žurnālā “Medicus Bonus” 🎉

Kāpēc šī tēma ir aktuāla?
Zarnu-smadzeņu ass pēdējos gados kļuvusi par vienu no aktīvāk pētītajiem virzieniem bioloģiskajā psihiatrijā. Arvien vairāk tiek pētīts, kā zarnu mikrobioms, imūnā sistēma, iekaisuma procesi, vielmaiņa un stresa regulācija savstarpēji mijiedarbojas un vai šo sistēmu iespējams ietekmēt arī ārstnieciski.

Pašreizējie pētījumi liecina, ka dažiem konkrētiem probiotiku celmiem var būt neliels pozitīvs efekts uz depresijas, trauksmes un stresa simptomiem, īpaši kā papildinājumam standarta ārstēšanai. Vienlaikus pierādījumi joprojām ir nevienmērīgi, pētījumi atšķiras pēc izmantotajiem celmiem, devām un pacientu grupām, un probiotikas pašlaik nav uzskatāmas par depresijas vai trauksmes pamatārstēšanu. Nākotnē, iespējams, kļūs skaidrāks, kuri konkrētie mikroorganismu celmi, to kombinācijas vai citas mikrobiomu ietekmējošas intervences varētu būt noderīgas noteiktām pacientu grupām. Tas ir daudzsološs pētniecības virziens, kurā vēl nepieciešami kvalitatīvi pētījumi, pirms varēsim runāt par precīzām un plaši izmantojamām klīniskām rekomendācijām.

Rakstā plašāk apskatu zarnu-smadzeņu ass darbību, probiotiku, prebiotiku un sinbiotiku atšķirības, līdzšinējos klīniskos pierādījumus un to, ko šobrīd par šo tēmu saka vadlīnijas.

26/08/2026

Perinatālais periods (grūtniecība un pirmais gads pēc dzemdībām) ir laiks, kurā var pirmoreiz parādīties vai saasināties depresija, trauksmes traucējumi, obsesīvi kompulsīvi traucējumi (OKT), pēctraumatiskā stresa traucējumi (PTST) un citi psihiskās veselības traucējumi. To ārstēšana ne vienmēr nozīmē medikamentu lietošanu. Jā, medikamenti var būt viena no ārstēšanas metodēm, tie ir efektīvi un var būt dažos gadījumos pat ļoti nepieciešami un dzīvību glābjoši. Taču atkarībā no simptomu veida un smaguma nozīmīga vieta ir arī psihoterapijai, fiziskajām aktivitātēm, miega uzlabošanai, sociālajam atbalstam un citām nefarmakoloģiskām intervencēm.

Ārstēšanas izvēlei vienmēr jābūt individuālai.

Pilns raksts mājaslapā arstspsihiatrs.lv

21/08/2026

No medicīniskā viedokļa perimenopauze nav ne psihiatriska diagnoze, ne slimība pati par sevi. Tā ir normāla reproduktīvās novecošanas stadija. Tomēr psihiatra klīniskajā praksē tā ir ļoti nozīmīga, jo šajā periodā var parādīties vai pastiprināties miega traucējumi, trauksme, depresīvi simptomi, aizkaitināmība, kognitīvas grūtības un dažkārt arī jau esošu psihisku traucējumu paasinājumi.

Pilns raksts -

Perimenopauze ir pārejas periods pirms menopauzes, kad olnīcu funkcija pakāpen*ski kļūst svārstīgāka, menstruālais cikls mainās un var parādīties dažādi fiziski, kognitīvi un emocionāli simptomi. No medicīniskā viedokļa perimenopauze nav ne psihiatriska diagnoze un ne slimība pat...

19/08/2026

Perimenopauze ir normāls reproduktīvās novecošanas posms, kas var būtiski ietekmēt gan fizisko, gan psihisko pašsajūtu. Šajā periodā var parādīties menstruālā cikla pārmaiņas, karstuma viļņi, nakts svīšana, miega traucējumi un dažādi citi simptomi. Daļai sieviešu pastiprinās arī trauksme, depresīvi simptomi, aizkaitināmība, emocionāla nestabilitāte un koncentrēšanās grūtības.

Perimenopauzi visbiežāk diagnosticē klīniski, izvērtējot sievietes vecumu, menstruālā cikla pārmaiņas un simptomus. Viena hormonu analīze nevar droši apstiprināt vai izslēgt perimenopauzes sākumu, jo hormonu līmenis šajā periodā var ievērojami svārstīties. Vienlaikus nevajadzētu visas sūdzības automātiski skaidrot ar hormonālajām pārmaiņām. Līdzīgi simptomi var būt saistīti arī ar depresiju, trauksmes traucējumiem, vairogdziedzera darbības traucējumiem, anēmiju, miega problēmām un citiem veselības stāvokļiem. Tādēļ nepieciešams izvērtēt kopējo klīnisko ainu un katrai sievietei piemērotāko palīdzību.

Pilns raksts “Perimenopauze un psihiskā veselība” lasāms mājaslapā arstspsihiatrs.lv, sadaļā “Raksti”.

Materiāls izstrādāts informatīvos nolūkos un neaizstāj personalizētas rekomendācijas un speciālistu konsultācijas. Tas nesatur diagnozi, nav uzskatāms par ārstēšanas plānu un nav paredzēts ārkārtas situācijām. Konsultējies ar veselības aprūpes speciālistu par piemērotāko palīdzību tieši tev. Materiāls sagatavots ar mērķi stiprināt zināšanas un empātiju par psihisko veselību. Šo materiālu aizliegts pārpublicēt bez atsauces uz autoru. Pārpublicēšana citās platformās atļauta tikai ar rakstisku autora piekrišanu.

13/08/2026

Viena no būtiskākajām trauksmes traucējumu pazīmēm ir izvairīšanās. Cilvēks var pārtraukt braukt ar sabiedrisko transportu, apmeklēt veikalus, uzstāties, satikt cilvēkus vai doties uz vietām, kur iepriekš piedzīvota trauksme. Izvairīšanās īslaicīgi mazina diskomfortu, tādēļ šķiet efektīva. Tomēr ilgtermiņā tā nostiprina pārliecību, ka konkrētā situācija ir bīstama un ka cilvēks nespēj ar to tikt galā. Pakāpen*ski dzīve var kļūt arvien ierobežotāka.

Trauksmi var uzturēt arī atkārtota drošības meklēšana, pārmērīga pārbaudīšana, pastāvīga vajadzība pēc apliecinājuma vai ļoti rūpīga gatavošanās ikdienas situācijām.

Materiāls izstrādāts informatīvos nolūkos un neaizstāj personalizētas rekomendācijas un speciālistu konsultācijas. Tas nesatur diagnozi, nav uzskatāms par ārstēšanas plānu un nav paredzēts ārkārtas situācijām. Konsultējies ar veselības aprūpes speciālistu par piemērotāko palīdzību tieši tev. Materiāls sagatavots ar mērķi stiprināt zināšanas un empātiju par psihisko veselību. Šo materiālu aizliegts pārpublicēt bez atsauces uz autoru. Pārpublicēšana citās platformās atļauta tikai ar rakstisku autora piekrišanu.

Pilns raksts par trauksmi un tās traucējumiem mājaslapā arstspsihiatrs.lv

10/08/2026

Dažkārt trauksmes gadījumā cilvēks sāk baidīties ne tikai no konkrētas situācijas, bet arī no pašas trauksmes sajūtas. Var rasties pārliecība, ka trauksme būs neizturama, kļūs nekontrolējama vai noteikti jāaptur pēc iespējas ātrāk. Tad izvairīšanās, pārbaudīšana, aiziešana no situācijas vai citi mēģinājumi sevi pasargāt īslaicīgi palīdz, bet vienlaikus var nostiprināt sajūtu, ka trauksme pati par sevi ir bīstama.

Terapijā viens no mērķiem var būt pakāpen*ski veidot citu pieredzi: trauksme ir nepatīkama, taču tās intensitāte mainās, un ar to iespējams tikt galā. To dara pakāpen*ski, pielāgojot tempu konkrētajam cilvēkam un vienlaikus mazinot izvairīšanos un drošības uzvedības, kas ilgtermiņā uztur trauksmes loku.

Materiāls izstrādāts informatīvos nolūkos un neaizstāj personalizētas rekomendācijas un speciālistu konsultācijas. Tas nesatur diagnozi, nav uzskatāms par ārstēšanas plānu un nav paredzēts ārkārtas situācijām. Konsultējies ar veselības aprūpes speciālistu par piemērotāko palīdzību tieši tev. Materiāls sagatavots ar mērķi stiprināt zināšanas un empātiju par psihisko veselību. Šo materiālu aizliegts pārpublicēt bez atsauces uz autoru. Pārpublicēšana citās platformās atļauta tikai ar rakstisku autora piekrišanu.

06/08/2026

Tik tikko pirms 3 dienām mūsu projekta “Pēcdzemdību depresijas aprūpes attīstība Latvijā” ietvaros publicēts jauns pētījuma raksts par šķēršļiem, kas kavē sievietes pēc dzemdībām meklēt profesionālu palīdzību depresijas, trauksmes vai abu traucējumu gadījumā!

Vēlos sirsnīgi pateikties pētījuma autoriem par paveikto darbu: Elīna Zelčāne, Kristīnei Mārtinsonei, Anitai Piperei, Kristīnei Vendei, Ancei Mesterei un Elmāram Rancānam. Projekts “Pēcdzemdību depresijas aprūpes attīstība Latvijā” tika īstenots Rīgas Stradiņa universitātē sadarbībā ar Rīgas Dzemdību namu.

Jaunā pētījuma galvenā atziņa ir īpaši nozīmīga klīniskajā praksē: simptomu atpazīšana vēl nenozīmē, ka sieviete saņems palīdzību! Ceļā līdz tai var būt gan iekšēji šķēršļi kā vainas izjūta, kauns, simptomu nopietnības neapzināšanās un bailes apgrūtināt citus, gan ģimenes un praktiskās grūtības, tostarp bērna pieskatīšana, finansiāli ierobežojumi un nepietiekama pakalpojumu pieejamība. Tāpēc skrīnings ir būtisks pirmais solis, pēc kura jāseko skaidram, pieejamam un aktīvi koordinētam palīdzības ceļam.

Savā rakstā apkopoju pētījuma galvenos secinājumus un skaidroju, ko tie nozīmē jaunajām māmiņām, viņu tuviniekiem un pēcdzemdību psihiskās veselības aprūpei Latvijā.

Apkopojums:
https://www.arstspsihiatrs.lv/post/atpaz%C4%ABt-v%C4%93l-nenoz%C4%ABm%C4%93-sa%C5%86emt-pal%C4%ABdz%C4%ABbu-ko-latvij%C4%81-veiktais-p%C4%93t%C4%ABjums-atkl%C4%81j-par-p%C4%93cdzemd%C4%ABbu-depresiju

Zinātniskais raksts: https://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1111/jpm.70190

Pēcdzemdību depresija un trauksme Latvijā nav reta parādība, tomēr simptomu atpazīšana vēl nenozīmē, ka sieviete nonāks līdz nepieciešamajai palīdzībai. Nesen žurnālā Journal of Psychiatric and Mental Health Nursing publicēts Elīnas Zelčānes un kolēģu pētījums “Šķērš...

03/08/2026

Reizēm mums ir vieglāk izprast otra cilvēka pieredzi, ja pazīstam kādu, kurš piedzīvojis ko līdzīgu, vai spējam iztēloties sevi viņa situācijā. Tomēr ir grūti iztēloties pieredzi, kuru nekad neesam redzējuši. Stāsti filmās, seriālos un animācijas filmās ļauj ieraudzīt, kā trauksme var ietekmēt cilvēka domas, ķermeņa sajūtas, uzvedību, attiecības un ikdienas izvēles. Tas var palīdzēt veidot lielāku izpratni un empātiju arī pret pieredzēm, kuras pašiem nav pazīstamas.

Cilvēkam, kurš pats piedzīvo trauksmi, atpazīstams stāsts ekrānā savukārt var mazināt vientulības un atsvešinātības sajūtu. Dažkārt filmas varoņa pieredzē pirmo reizi ieraugām vārdos un ainās izteiktu to, ko līdz šim esam izjutuši tikai sevī. Šādi stāsti var arī kļūt par sākumpunktu sarunai ar tuviniekiem vai speciālistu par to, ko piedzīvot ir bijis grūti izskaidrot.

Trauksme kino var izskatīties ļoti dažādi: kā panikas lēkme, uzmācīgas domas un kompulsīvi rituāli, pastāvīga apdraudējuma paredzēšana, izvairīšanās, pārmērīga kontrole, perfekcionisms vai atbildības uzņemšanās par visiem apkārtējiem. Dažreiz tā ir stāsta centrā, bet citreiz slēpjas aiz ārējas varēšanas, sasniegumiem, humora vai rūpēm par citiem. Tāpēc šajā ierakstā izvēlējos filmas un seriālus, kuros iespējams pamanīt atšķirīgas trauksmes izpausmes — no uzstāšanās trauksmes un panikas lēkmēm līdz obsesīvi kompulsīviem traucējumiem un drošības uzvedībām, kas ilgtermiņā var trauksmi uzturēt.

Protams, kino attēlojums ne vienmēr ir klīniski precīzs, un viena varoņa stāsts nevar pārstāvēt visu cilvēku pieredzi. Tomēr pārdomāti veidots stāsts var palīdzēt atpazīt, nosaukt un labāk saprast to, kas ikdienā mēdz palikt apslēpts. Šī ir neliela izlase par to, kā trauksme attēlota filmās, seriālos un animācijas filmās.

28/07/2026

Trauksme var izpausties gan emocionāli un domās, gan ķermenī. Biežākās pazīmes ir pastāvīgs saspringums, nemiers, grūtības atslābināties, pastiprināta modrība un atkārtotas bažas, kuras ir grūti apturēt. Cilvēks var bieži iztēloties nelabvēlīgus scenārijus, meklēt pārliecību par drošību, izvairīties no satraucošām situācijām vai censties visu rūpīgi kontrolēt. Nereti pasliktinās koncentrēšanās spējas, pieaug aizkaitināmība un rodas miega traucējumi. Ķermenī trauksme var izpausties ar sirdsklauvēm, paātrinātu elpošanu, spiedienu vai diskomfortu krūtīs, muskuļu saspringumu, svīšanu, trīci, reiboni, nelabumu, vēdera darbības traucējumiem vai tirpšanas sajūtu.

Tajā pašā laikā jaunus, neparastus vai izteiktus fiziskus simptomus nevajadzētu automātiski skaidrot ar trauksmi. Tos nepieciešams medicīniski izvērtēt, jo līdzīgas sajūtas var radīt arī dažādas ķermeņa saslimšanas, medikamenti vai vielu lietošana. Taču ja atbilstošā izmeklēšanā cits medicīnisks iemesls netiek konstatēts un simptomi parādās kopā ar trauksmi, ir pamatoti apsvērt, ka tos izraisa vai pastiprina organisma stresa reakcija.

Ja trauksme ir ilgstoša, grūti kontrolējama, būtiski traucē ikdienas dzīvi vai rada šaubas par fizisko veselību, ieteicams vērsties pie ārsta, lai izvērtētu simptomu cēloņus un piemērotāko palīdzību.

Avots pazīmēm:
Calark, D. A., & Beck, A. T. (2023). The anxiety and worry workbook: The cognitive behavioral solution (2nd ed.). Guilford Press.

Materiāls izstrādāts informatīvos nolūkos un neaizstāj personalizētas rekomendācijas un speciālistu konsultācijas. Tas nesatur diagnozi, nav uzskatāms par ārstēšanas plānu un nav paredzēts ārkārtas situācijām. Konsultējies ar veselības aprūpes speciālistu par piemērotāko palīdzību tieši tev. Materiāls sagatavots ar mērķi stiprināt zināšanas un empātiju par psihisko veselību. Šo materiālu aizliegts pārpublicēt bez atsauces uz autoru. Pārpublicēšana citās platformās atļauta tikai ar rakstisku autora piekrišanu.

21/07/2026

Trauksmes traucējumi ir psihiski traucējumi, kuros bailes vai trauksme kļūst pārmērīga, noturīga un grūti kontrolējama. Simptomi var saglabāties arī tad, ja objektīvs apdraudējums ir neliels vai nemaz nav klātesošs. Trauksme sāk ietekmēt cilvēka uzvedību, pašsajūtu un spēju pilnvērtīgi funkcionēt.

Trauksmes traucējumi ir visbiežāk sastopamā psihisko traucējumu grupa. Dzīves laikā ar kādu no tiem saskaras aptuveni katrs piektais cilvēks. Tie var sākties bērnībā, pusaudžu vecumā vai pieaugušā dzīvē, un to norise var būt epizodiska vai ilgstoša.

Materiāls izstrādāts informatīvos nolūkos un neaizstāj personalizētas rekomendācijas un speciālistu konsultācijas. Tas nesatur diagnozi, nav uzskatāms par ārstēšanas plānu un nav paredzēts ārkārtas situācijām. Konsultējies ar veselības aprūpes speciālistu par piemērotāko palīdzību tieši tev. Materiāls sagatavots ar mērķi stiprināt zināšanas un empātiju par psihisko veselību. Šo materiālu aizliegts pārpublicēt bez atsauces uz autoru. Pārpublicēšana citās platformās atļauta tikai ar rakstisku autora piekrišanu.