Love Home

Call Directions Website

Love Home Love Home ir attiecību un pašizaugsmes centrs. Šeit ir iespēja rast atbildes uz taviem jautājumiem un saņemt atbalstu grūtos brīžos.
(2)

Attiecību un pašizziņas centrs “Love Home” apvieno dažādas disciplīnas – psiholoģiju, biodanzu, tantru, seksa koučingu, astroloģiju un citas, lai piedāvātu klientiem holistisku pieeju viņu emocionālajai, garīgajai, fiziskajai labsajūtai un attīstībai. Mēs atradīsim laiku, kurā varēsim satikties un pārrunāt to, kas Tev uz sirds.

Rudens sezonas darbu plāns:
03/09/2026

Rudens sezonas darbu plāns:

Mūsu radītais attiecību centrs apvieno dažādas savstarpēji papildinošas disciplīnas – psiholoģiju, psihoterapiju, pāru terapiju, ģimenes sistēmisko psihoterapiju, numeroloģiju, jogu, tantru, seksa koučingu, astroloģiju, biodeju un citas prakses, lai piedāvātu klientiem visaptvero....

Jaunas prakses un pasniedzēji mūsu telpā. Laipni lūgti izmēģināt pārbaudītas vērtības.
30/08/2026

Jaunas prakses un pasniedzēji mūsu telpā. Laipni lūgti izmēģināt pārbaudītas vērtības.

Infantila izpratne par mīlestību pret sevi bieži vien aprobežojas ar  īslaicīgu savu baudu apkalpošanu. Proti, - rūpēšan...
28/08/2026

Infantila izpratne par mīlestību pret sevi bieži vien aprobežojas ar īslaicīgu savu baudu apkalpošanu. Proti, - rūpēšanos par visām savām iegribām mēs esam sākuši dēvēt par mīlestību pret sevi.
Piemēram, neatteikt sev neko, kas sakārojas, ļauties atkarībām un baudīt visu, kas pieejams.

Arī teikt, ko domā neanalizējot vietu un laiku, darīt tikai to, ko gribas un nedarīt to, ko negribas. Es taču rūpējos par sevi.
Patiesībā tā ir izdabāšana saviem zemākiem instinktiem, sekošana savām emocionālām iegribām, slinkumam un atkarībām, kuras valda pār cilvēka prātu.
Tā ir izdabāšana savam vājumam.

Un tā ir totāla maza bērna jeb pieauguša-infantīla cilvēka pozīcija.
Sev izdabā, sevi žēlo un no savām vājībām ir atkarīgs cilvēks, kuram nav izbūvēta stabila iekšējā pieaugušā daļa.
Bērns bez mīloša un atbalstoša pieaugušā jūtas vājšs, vientuļšs, pamests, nevienam nevajadzīgs un ļoti skumjšs. Lūk, kur slēpjas sakne sevis žēlošanai, sev “lutināšanai” ar īslaicģām baudām, visām pieejamām atkarībām un savu vājuma apkalpošana. Bāzes pašsajūta..

Pārēšanās, atkarības, būšana toksiskās attiecības, kurās var ieķerties savā varmākā un nepieskatīt pašam sevi, nespēja sev neko atteikt, nespēja turēties pie režīma vai disciplīnas, - tas viss ir tepat.
Bailes, nespēja izturēt trauksmi, nespēja vadīt savas emocijas, neprasme vadīt savu dzīvi, nespēja analizēt un uzņemties atbildību par to, kas man der un kas iznīcina, nespēja būt sev par atbalstu, - tas viss ir atkarību un īslaicīgo baudu iemesls. Iekšējs vājums.
Patiesa mīlestība uz sevi, - tā ir stabili izbūvēta iekšējā atbalstošā vecāka funkcija.

Tā ir apzināti jāizaudzē sevī, ja reiz šeit ir noticis pārrāvums, saiknes nav izveidojusies vai ir pārtrūkusi bērnībā.
Tāpat, kā palicis viens bez vecāka mazā vecumā bērns jūtas apmaldījies, izmisis un pārbijies, dzīvo un jūtas pieaudzis cilvēks bez iekšējā atbalstošās vecāka daļas sevī. Pamests, lieks, nevajadzīgs, traucējošs, slikts - tas ir viss, kas viņā atbalsojas rēgojas un iekšēji vada..
Vecāku mērķis nav nodrošināt īslaicīgu sava bērna kaprīžu apmierināšanu, tādejādi cenšoties sev nodrošiināt "labā vecāka" medaļu. Vecāks ir atbildīgs par sava bērna ilgtermiņa labumu, par bērna veselību, vērtību izpratni, spēju sevi saprast, spēt sevi vadīt, uzņemties atbildību. Tātad adekvāts vecāks rūpējas par ilglaicīgu sava bērna labklājību. Lai tad, kad vecāks nebūs vairāk līdzās, viņš var ar vieglu sirdi teikt, -es savu bērnu noliku uz "stabilām kājām", viņš tiks galā ar sevi un ar dzīvi.
Patiesas rūpes par sevi nereti daudziem izskatās pēc nereālas un nežēlīgas disciplinas, režīma. patiešibā tās ir skaidras vērtības, izkristalizēti standartiem un spēja domāt ilgtermiņā.
Piemēram, turēšanās pie veselīgas diētas, ļotti nopietna attieksme pret sava miega kvalitāti un atpūtu. Tā ir laicīga gulētiešana, treniņi, atteikšanās no ieradumiem, kuri laupa mieru, veselību, kvalitatīvu rītdienu.

Rūpējoties par to, lai justos labi šodienā un spētu nākotnē pats sevi aprūpēt cilvēkam ir jāspēj pastāvīgi no daudz kā atteikties. Tas ir ar emocionālo noturību, iekšējo spēku, pieaugšanu un atbildīgumu pašam sevis priekšā.
Tā ir stingra sevis pieskatīšana, ar ko es pavadu savu laiku, kādā vidē uzturos, ko es skatos, ko klausos, kādu informāciju sevī ielaižu, ar ko sevi "baroju", kā arī, ar ko pavadu savu brīvo laiku.
Kā es jūtos, kāpēc es tā jūtos, kur ir mana atbildība tajā, kāpēc jūtos slikti?

Mīlestība un rūpes par sevi liek vienmēr atbildēt sev uz jautājumu: vai es būšu pateicīgs pats sev par šo lēmumu pēc gada, pieciem, divdesmit? Tā ir ilgtermiņa, nevis īstermiņa domāšana un dzīivošana.
Savukārt, izdabājot sev un savām iegribām cilvēks meklē īsāko ceļu, attaisnojumu un atvieglojumu šeit un tagad nedomājot, neanalizējot un neuzņemoties atbildību par sekām ilgtermiņā. Un visbiežāk šāda vieglpārātīga dzīvošana nāk par skādi savai nākotnei.
Briedums ir prasme izturēt savas īslaicīgas iegribas, arī trauksmi, emocionālos uzplaiksnījumus un diskomfortu savas ilglaicīgas dzīves kvalitātes vārdā.
Dzīves laiks, enerģija, ķermenis, veselība, resurss tiek katram piešķirts uz noteiktu laiku. Mūsu katra pienākums būtu izturēties ļoti atbildīgi pret to visu.

Būt pilnam pretenziju, sūdzēties, vainot ārtsus un pieprasīt, lai klīnika ārstē kaites, kuras cilvēks pats sev pašrocīgi radījis izdabājot savām iegribām - smēķējot, neveselīgi ēdot, esot paviršs pret sevi, neieguldoties ķermeņa veselībā un nolietojot savu ķermeni, kā kaut ko bezvērtīgu, - tas ir infantīlisms, bezatbildība un nolaidība. Un nevar par to vainot ārtsus.

Ķermenis ir katra cilvēka atbildība. Kā mēs dzīvojam, kā domājam, kā izturamies pret sevi, - tas viss atspoguļojas mūsu ķermenī.
Kad cilvēks pārveido sevi visos iespējamos veidos cešoties citu acīm pasniegt pašradītu apbrīnojamu ideālu, arī tas nav par mīlestību un apmierinātību ar sevi. Tas ir par nespēju nepieņemt sevi tikmēr, kamēr visi citi nesāks mani apbrīnot.
Kūkas gabals, cigarete vai alkohols katrā emocionālajā satraukumā jeb trauksmes brīdī redzot, ka ķermenim tas sen jau nes skādi - tas nav par mīlestību pret sevi. Tas ir par emocionālo satraukumu, skumjām, vientulību un par nespēju izturēt diskomfortu, kas raksturīgs mazam bērnam.
Iekšējā nedrošības sajūta, nespēja savākt sevi kopā trauksmē, bailēs, neparedzamās situācijās, garlaicībā vai skumjās liek meklēt īsaicīgu mierinājumu, kuru bērnam dod atbalstošs pieaugušais, bet pieaudzis cilvēks pats evi iedot nav iemācījies.
Tas ir izmisīgs mēģinājums aizbāzt jebkuru savu trauksmīti vai diksomfortu, lai nejustu,...lai pastāvīgi justu baudu, viltus atslābūmu, viltus mīlestību, nevis patiešas savas emocijas, sajūtas un stāvokļus....
Mīlestība sāks ar uzmanību, dziļu iejūtību un empātiju kā pret tikko satiktu savu mīļoto, tā arī pret sevi pašu. Mīlestība nav sev edodama caur ārējo, caur mantām, lietām vai cilvēku apbrīnu. Tā ir prasme iekšēji dzīvot priekš sevis, savā labā, būt sev par labu, tuvu un atbalstošu draugu.
īstermiņa baudu apmierināšana ir neapzināta ienaidnieka taktika pašam pret sevi.
Vai Tu tieši šobrīd zini, ko jūti, par ko pārdzīvo, ko negribi, ko Tev vajag? Vai Tu esi sevi ieslēpis aiz visu citu velmju apkalpošsnas, lai attaisnoti novēršanos no sevis?
Kristine Pabērza

Pāru terapija ir process, kurā uz attiecībām skatās kā sistēmu, kurā savstarpēji mijiedarbojas divas dzīves, pieredzes un izcelsmes ģimenes. Tā palīdz partneriem apzināt, kā ģimenes vērtības, resursi, musturi, noslēpumi, neredzamās lojalitātes un neizrunātie stāsti ietekmē pa...

25/08/2026

Provakatoriski jautājumi.

Kurš jūsu attiecībās ir galvenais vīrietis?

Kāpēc?

Kas būtu, ja sieviete atlaistu savas kontroles un mazvertības bailes, kuras slēpj aiz “es visu pati, es uzticos tikai sev”, iemantotu sievišķo spēku un ieņemtu sievietes vareno lomu partneribā?

Kā Tu domā, kurš vairāk ir vājšs - tas, kurš spēlē otra lomu vai atsakās no savas, lai izdzivotu blakus partnerim?

Kas notiek ar vīrieti, kuram sieviete atdod rokās atbildību un izrāda viņam savu uzticību, pateicibu un mīļumu?

Kurš ir vājšs, - tas, kurš padodas un dzivo blakus klusā aizvainojumā vai tas, kurš pastāvīgi uzbrūk, ir pretenzijās un agresijā?

Kas atver spēku otrā, - partneris vai katrs pats sevī?

Mēs izvēlamies partneri nejauši vai neapzināti sajūtam, izpētam, kuras savas vajadzības blakus otram es visvairāk apmierināšu?

Vai tā ir stipra vai vāja sieviete = infantīla, nevarīga, bezpalīdzīga, mūžam glābjama, bez robežām, nespējīga pieņemt lēmumu, totālā kalpošanā un pakļāvībā vīrietim?

Vai brīvās attiecības nozīmē, - es pieturēšu Tevi, kamēr nebūs labāks variants? Vai - es nespēju atteikties no Tava ērtuma, bet izklaidei man vajag kaut ko, kas boosto manu pašapziņu un liek justies mūžam līdz galam nedabūnam/ai? Vai - es, kā bērns, vēl neesmu izaudzis līdz atbildīgam, es protu tikai ņemt un izklaidēties.
Vai varbūt partneris atspoguļo to, cik ļoti Tu sevi neizvēlies?

Vai tas ir stiprs un vīrišķīgi jaudīgs vīrietis, kurš emocionāli cīnās ar savu sievieti, apvainojas, pieprasa cieņu un būt padevību, lai sajustos vērtīgs?

Vai sievietei ir jābaidās no sava sievišķā spēka? Kā un kam tas varētu būt bīstams?

Vai laba un pareiza ir tā sieviete, kura atsakās no sevis, ieņem sava vīrieša iedvesmotājas, kalpones, mudinātājas, glābējas un ēnas lomu, lai vīrietis spētu “augt”?

Ja attiecību pārtraukšana nozimē pazaudēt kādu no savām daļām, kura bija atvērusies blakus otram, - kuru Tev ir vairāk bail pazaudēt, sevi vai otru?

Vai lidzvērtīgā partneribā, kurā abi spēj turēties pie sava kodola, nebaidās būt par sevi un neatsakās no sevis ir daudz baiļu, atkarību, nespēja dzīvot bez otra?

Kurš ir vērtīgāks, - es pats sev, partneris vai partnerība?

Kristine Pabērza
www.paruterapija.lv

20/08/2026

Sieviete sesijā:

- es daru visu, - mājas darbi, viss, kas saistās ar bērniem, viņu skolu, pulciņiem, pasākumiem, veselību.
Mani besī, ka pastāvīgi vīram ir viss jāatgādina un jāpasaka priekšā, - kas jāizdara, kad ir jāizdara un vēl jāpārbauda vai ir izdarījis.
Un to, ko viņš izdara, viss ir ne tā, kā es to sagaidu. Tāpēc man nākas visu izdarīt pa jaunam, pa savam.

Nereti ir sajūta, ka mans vīrs ir kā vēl viens mans bērns. Tas ir tik nogurdinoši, kaitinoši un neizturami. Es uz viņu dusmojos, esmu neiecietīga. Un pati sevi tādu nevaru izturēt.

— kā Tev šķiet, ko Tu patiesībā vēlies? Kas patiesībā Tev šobrīd pietrūkst?

— palīdzība. Man ir nepieciešama palīdzība. Esmu nogurusi, pārgurusi, izdegusi.
Un es tiešām negribu visu darīt pati. Priekš kam tad man ir partneris?!

— vai es pareizi dzirdu, ka tas, kas šobrīd notiek ir sauciens pēc palīdzības?
Vai esi mēģinājusi vienkārši palūgt savam vīram palīdzību vai atbalstu?

— nu, tas jau ir veids, kā es viņam prasu palīdzību — pasaku priekšā visu, kas ir jādara.

— vai saproti, ka tā īsti nav palīdzības lūgšana? Tās ir norādes, komandas, pavēles, bet ne lūgums pēc palīdzības.

Ir dīvaini izturēties pret partneri kā pret padoto un prasīt no viņa, lai viņš uzvestos kā partneris.

Vēl pie tam komunicēt no augšas, kā ar sliktu un bezjēdzīgu radījumu, kurš ne ar ko nav spējīgs, Tavuprāt, tikt galā un tai pat laikā gaidīt no vīra mīļumu, atvērtību, velmi atvērties un būt līdzās.

Pieļauju, ka vīrs ir ieņēmis aizsargpozīciju?

— jā, ir emocionāli noslēgts, labprātāk sēž telefonā vai TV, kā vēlas pavadīt laiku ar mani..

Bet varbūt, ja viņš pats aizdomātos par to, kas jāizdara, es varētu atslābt, nebūt tādā stresā, trauksmē un nogurumā? Tad arī spētu viņam visu palūgt maigāk, iejūtīgāk un jaukāk?

— bet varbūt, ja Tu vienkārši jautātu cieņpilnākā veidā, vīrs labprāt uzņemtos iniciatīvu un būtu līdzās ar pilnīgi citu attieksmi?

Vēl svarīgs aspekts, - vai jūsu aattiecību sākumā vīrs bija bez iniciatīvas? Tas atklātu vai Tu jau startā izvēlējies tādu partneri vai padari to tādu.

Ja apzināti izvēlējies vadāmu, komandējamu un bakstāmu partneri, atzīsti, Tu ar pieaugušu, pašpietiekamu un spēcīgu vīrieti nemaz neproti būt attiecībās. Savu kompleksu dēl Tev ir svarīgu uz vīrieša fona justies galvenai, svarīgai, noteicējai, spēcīgākai.

Redzi, attiecībās viss strādā divos virzienos. Nav jēgas meklēt vainīgo, ja gribas abiem būt kopā. Ir jāmeklē patiesā problēma, kas nav redzama virspusē.

Es teiktu, ka būtisks jautājums šobrīd ir — kuru sava vīra versiju Tu šobrīd “baro”?

To vīra versiju, kurš ir pieaudzis, pašpietiekams, gādīgs un mīlošs vīrietis?
Vai to vīrieti, kurš mācāms, stumdāms, bakstāms, “bez rokām” un “bez savas galvas”?
To, kurš padevīgi kā vergs izpilda Tavas prasības atsakoties no vīrišķības?
To, kurš apšauba sevi kā vīrieti, zaudējis pašvienu un cenšas Tev izdabāt, izpatikt?

Tu aizmirsti pateikties par vīra rūpēm, pastāvīgi viņu kritizē viņu, rūc, uzbrūc, pārmet par to, ka viņš neizdara tā, kā vajag, pastāvīgi esi ar viņu neapmierināta, bet sagaidi no viņa perfektu norāžu izpildi, iejūtību, klātbūtni, palīdzību, rūpes, sapratni?

— tad sanāk, ka man būtu jāklusē un nevajadzētu teikt neko? Bet es redzu, ka viņš pats neko negrib darīt. Ja es nepateikšu, nekas netiks izdarīts!

— es to neapgalvoju. Bet bez kontroles vai komandēšanas pastāv citi komunikācijas veidi?

Ja vien vīrs ir noskaņots būt šajā partnerībā, tad mainot veidu, kā jūs komunicējat, var sagaidīt daudz ieinteresētāku attieksmi.

Saki vīram patiesību. Kā būtu pamēģināt kļūt godīgai un īstai?

Kā būtu, ja Tu tiktu cauri pati savam ievainotajam Ego, kura dēļ neesi spējīga atzīt vainas sajūtu par to, kad netiec ar visu galā.

Tu nespēj atzīt savu ievainojamību un atklāti runāt par savām sajūtām. Tā vietā vēlies spēlēt stipro, visu varošo, kaut patiesībā esi nogurusi.
Atzīsti, ka vienkārši esi nogurusi un baidies netikt ar visu galā. Vai tad tā nav patiesība?

Ieskaties savām bailēm acīs.

Kā būtu, ja Tu vīram atklātu: es baidos, ka man nesanāks tikt ar visu galā, es nespēju pieņemt sevi, kad nevaru izdarīt visu perfekti. Vai Tu vari man palīdzēt, atbalstīt mani, pabūt blakus?

Man rodas hipotēze, ka Tava nepieciešamība visu kontrolēt varētu būt veids, kā Tu sevi pasargā no ļoti nepatīkamas sajūtas. No sajūtas, - es neesmu pietiekami laba, es netieku galā, es negribu izgāzties.

Vai Tev tas kaut kā rezonē?

— man tas izklausās kā vājums. Es neesmu vāja. Manuprāt, vīrs ir daudz vājāks par mani.

- Tu saki — tas izklausās kā vājums. Kas Tavā pasaulē notiek ar sievieti, kura atļaujas būt vāja vai nav vienmēr stipra?

Kā būtu vīrietim jāizturas pret sievieti, kura atzīst: es nevaru visu izdarīt viena. Man vajag palīdzību’?

Kas Tev iemācīja, ka vajadzība pēc palīdzības ir vājuma pazime un ka tas samazina Tavu vērtību?

Te var ļoti organiski nonākt pie tās mazās meitenes, par kuru Tu raksti.

Reizēm kaut ko nespēt vai vājums patiesībā tā ir daļa Tevī, no kuras izskatās, ka Tu pastāvīgi bēdz.

Nespējot to pieņemt, ka vari būt arī vāja, nobijusies, nogurusi, Tu pastāvīgi provocē savu vīru uz vājumu un viņa vājumam uzbrūc.

Patiesībā Tu uzbrūc caur vīru pati savam vājumam. Saproti?
Tu nespēj atzīt, pieņemt un akceptēt savu vājo, ievainojamo, bezpalīdzīgo daļu? Ir taču daudz vienkāršāk uzbrukt otram, jo neredzi, kā iekšēji pastāvīgi uzbrūc pati sev.

Saproti, Tava kontrole ir Tavs aizsargmehānisms?
Tā Tu sargā sevi, lai neviens neieraudzītu Tavu trauslumu, nevarēšanu, bailes, neperfektumu, vājumu. Lai neviens neierauga, ka Tu patiesi netiec ar visu galā, ka esi uzņēmusies par daudz.

Nogurums, vājums, - tās ir ļoti cilvēcīgas sajūtas vai daļas.

Tu dari visu, esi super aktīva, visu kontrolē, visu pieskati, centies pierādīt, ka esi aktīva, lai neviens no apkārtējiem neieraudzītu Tavu iekšējo ievainoto izmisumu, pastāvīgo trauksmi, bailes, nespēju tikt ar visu galā.
Lai neviens neatklātu to Tavu iekšējo mazo ievainoto meiteni, kura ir iemācījusies, ka viņu var mīlēt tikai visu varošu, noderīgu un perfektu.

Tā, iespējams, ir Tavas mazvērtības medaļas otrā puse.

Tu negribi atļaut, ka vīrs ir spējīgs Tevi mīlēt īstu, atslābušu, dabīgu, neperfektu.

Tu ļoti vēlies partneri, uz kuru vari paļauties, bet, baidoties, ka bez kontroles viss sabruks, pastāvīgi pārņem kontroli pār visiem procesiem. Un tad vienlaikus dusmojies, ka otrs neuzņemas atbildību.

Vai Tu spēj ieraudzīt savu atbildības daļu, neatceļot vīra atbildību par viņa daļu?

Vai spēj ieraudzīt, no kā Tu bēdz, ko sevī nepieņem, par ko uz sevi dusmojies, kur esi aizvērta un cik ļoti maz spēj atzīt savas trauslās daļas, kā normālas?

Tev tas tikai pašai sev ir jāatbild: es mīlu savu vīru vai baidoties atvērties turu viņu attālumā no sevis..

Kristine Pabērza

Tu neizdarīsi neko sliktu, ja palūgsi, lai otrs pret Tevi neizturas rupji, pavirši vai agresīvi. Tā ieviesīsi skaidrību....
18/08/2026

Tu neizdarīsi neko sliktu, ja palūgsi, lai otrs pret Tevi neizturas rupji, pavirši vai agresīvi. Tā ieviesīsi skaidrību. Un tā Tu paziņosi, ka redzi, saproti, ko otrs dara un ka Tev tas neder.

Tālāk jautājums: ko Tu iesāksi, ja nāksies sastapties ar patiesību, ka otram nemaz neinteresē Tavas domas, sajūtas vai vajadzības?

Iespējams, tāpēc daudzi par sevi neiestājas, jo pamestības un nevajadzības trauma srī apzinoties to, ka otram neesmu vajadzīgs, interesants vai vērtīgs neatļaus atteikties no pāridarītāja.

Varbūt tad nāksies satikties tad ar vēl vienu patiesību, - es jau patiesībā pats sev neesmu vērtīgs, svarīgs, derīgs un labs.Man pašam arī neinteresē tas, ko es jūtu, gribu, vēlos, ko man vajag un ko es negribu..
Bet tā gribētos, lai kāds mani adoptē, savāc un damīl..

Kristine Pabērza

Pāru terapija ir process, kurā uz attiecībām skatās kā sistēmu, kurā savstarpēji mijiedarbojas divas dzīves, pieredzes un izcelsmes ģimenes. Tā palīdz partneriem apzināt, kā ģimenes vērtības, resursi, musturi, noslēpumi, neredzamās lojalitātes un neizrunātie stāsti ietekmē pa...

16/08/2026

Aizvainojums ir slēpta agresijas forma.

* Es negribu atklāti rādīt, ka esmu dusmīgs.

* es nevaru atļauties atzīt, ka esmu dusmīgs.
Savu dusmu atzīšana nozimē parādīt, ka otrs ir pārāks par mani, jo spēj mani ievest emocijās un bezpalīdzībā viņa priekšā. Bet mans Ego to negrib rādīt otram. Tāpēc es labāk izvēlos demonstrēt aizvainojuma aizsargformu - vienaldzību. Tu man esi vienaldzīgs. Es Tevi izslēdzu no savas sirds.

* es nedrīkstu būt dusmīgs. Arī pats sev to aizliedzu.
Bērnībā pieaugušie pastāvīgi skandināja: nedusmojies! Pūcējas tikai meitenes! Ej izdusmojies un tad nāc pie mums! Ja dusmojies, pazūdi no acīm!
Kam es dusmīgs esmu vajadzīgs, - nevienam!

Tātad, man iemācīja, ka dusmu un vispār emociju izrādīšana ir vājums un ka par to mani izsmies un atgrūdīs.

* man jau tā ir pastāvīgi jācīnās par uzmanību, cieņu, mīlestību no visiem, bet ja es atļaušos izrādīt savu negarstāvokli vai dusmas, es vispār ne pie kā netikšu.
Labāk klusēšu, norīšu savas emocijas un tikšu ar sevi galā klusībā, kā atklāšu, kas manī notiek.
Savu emociju izrādīšana man nozīmē skaļi atzīt, ka “neesmu sev svarīgo cilvēku vērts”..viņi jau tā pastāvīgi viļas manī, cer, ka kļūšu labāka, beidzot attaisnošu cerības utt.

* manī jau tāpat neklausās, mani neviens neredz, nedzird. Kam es esmu vajadzīgs?

* man ir kauns izrādīt neapmierinātību, dusmas, kur nu vēl aizvainojumu. Kas es kāds vājulis vai?

* manas sajūtas otram nav svarīgas, es neesmu svarīgs otram. Es arī pats sevī neieklausos un pats sev neesmu svarīgs, kāpēc lai citi gribētu manī ieklausīties?

Aizvainojums - tās vienmēr ir nerealizētas dusmas.
Es negribēju, nevarēju, nobijos vai nebija iespēja izteikt savas DUSMAS.
Dusmas var būt jebkādā formā - neapmierinātību, aizkaitinājums, nepiekrišana, vilšanās utt.

Nereti, ja otrs cilvēks par izrādītajām
emocijām tikai pasmejas, neuztver tās nopietni, neieklausās vai neizrāda interesi iedziļināties un saprast, ko es jūtu vai pārmet un uzbrūk par atļaušanos emocionēt, vienā brīdī iespēdzas, - eh, kāda jēga teikt, būs tikai vēl sliktāk.

Vienaldzība ir tikai aizsargforma. Tā nav patiesā vai primārā sajūta.
Aiz vienaldzības bieži vien slēpjas sāpes, dziļš un sāpīgs ievainojums, pazemojuma un netaisnīguma sajūtas.

Kā arī vienaldziba ir rūdīta manipulatora instruments, kā turēt otru mazāku, neziņā, likt censties otram pastāvīgi minēt, - ko es diez izdariju ne tā, ko man sevī jāuzlabo, lai viņš ar mani būtu apmierināts, ko diez viņš no manis gaida, ko viņš diez tagad domā..

Spējot ietērpt vārdos savu sāpu, pārdzivojumu un sajūtas, aizvainojums var pazust. Jā, sakopojot enerģiju vienkopus, piešķirot tai legalizāciju un vietu, kur to izreaģēt, enerģija tiek atbrīvota.
Tieši tāpat, kā savākt visus atkritumus vienā maisā un atrast piemērotu vietu, kur to izmest.
Nē, nevajadzētu to mest virsū nevienam cilvēkam. Ir atrodami eksloģisko veidi, kā izreaģēt sevī sakrātos “mēslus”, lai tie nepārvēršas slimībās, kaitēs, sāpēs ķermenī.

Ne uz piedošanu būtu jātiecas, zem kuras tāpat paliek neatzīta un iesprostota paša sāpe. Uz izpratni par to, kas īsti notika, ko es sajutu? Uz iejūtību pret sevi, uz savu sajūtu atzīšanu un visu, ko jūtu pieņemšanu būtu jātiecas.

Mēs visi esam dzivi cilvēki un tas nozīmē - jutīgi. Katrā dzīves etapā viena un tā pati lieta vai situācija var izskatities un uztverties pavisam citādāk.

Tuvi cilvēki, - tas nozīmē, ka es varu brīvi runāt, brīvi just, brīvi dalīties un par to pretim nesaņemt izsmiešanu, pazemošanu, ignorēšanu vai vienaldzibu. Ja attiecībās ir bailes runāt, just, būt patiesam un pieredze, ka otrs sāks izmantot kādu no nosauktām pretreakcijām, - vai šajās attiecībās maz ir tuvība?
Tā ir izdzīvošana attiecībās un milzīga atkarība, bet ne tuvība.

Neprasme runāt, negatavība runāt vai pārāk ievainots Ego, kā arī mazvērtība, - tas viss liek izvēlēties vienu no ārēji maldinošākām manipulācijas formām, aizvainojumu, klusēšanu, vēsumu, vienaldzību.

Nereti otra vajadzības, griba, kaprīzes, vērtības, noskaņojums tiek pacelts augstāk par paša dzīvi, vajadzībām, velmēm, vērtībām.
Kāpēc? Jo daudzi cilvēki spēj dzīvot sevi tikai caur otru cilvēku. Viņiem sevis nemaz nav. Viņi sev nav. Viņu nav..

Kristine Pabērza

Www Love Home lv
www.paruterapija.lv

Ezotērika ļoti bieži kļūst par labi attaisnojamu veidu, kā aizbēgt...no reālās dzīves, reālā secis.Meditācijas. Rituāli....
06/08/2026

Ezotērika ļoti bieži kļūst par labi attaisnojamu veidu, kā aizbēgt...no reālās dzīves, reālā secis.

Meditācijas. Rituāli. Kanalizēšana. Svešas civilizācijas. Dievības. Bezgalīgi kursi un “aktivācijas”.

Viss… tikai ne viens godīgs jautājums sev:

“No kā es patiesībā bēgu?”

Liela daļa “garīgo” sieviešu bēg ezotērikā un garīgajās praksēs ne tāpēc, ka ir atradušas Dievu, bet tāpēc, ka nav gatavas satikt sevi.

Tāpēc, ka nav gatavas dziļi ieskatīties sevī un sākt ritināt to, kas piesaista konkrētas situācijas, konkrētus vīriešus, konkrētu finansiālo pasauli, konkrētus draugus, konkrētus apstākļus.

Tā vietā ir atradušas legālu, stilīgu, viegli pieejamu un labi attaisnojamu alternatīvu - ezotērika un garīgums.

Tā var veidot attiecības ar ārējo nezināmo un iedomu Dievībām un neveidot attiecības ar savu iekšējo pasauli.

Ir vienkāršāk meklēt zīmes no Visuma, nekā paskatīties acīs savām bailēm, iekšējiem konfliktiem, blokiem un traumām.

Ir vieglāk runāt ar eņģeļiem, kā sākt beidzot godīgi runāt ar sevi un par sevi.

Ir vienkāršāk uzvilkt garīgu apmetni, ezotērisku amuletu un sadegt vīrakus, kā iztīrīt savu galvu no negatīvām pārliecībām, analizēt savu attieksmi, uzņemties atbildību par to, ko pastāvīgi radam ar savām iekšējām programmām.

Ir vieglāl vainot nepareizos satiktos vīriešus, kā atzīt savas mātes pārmantoto attieksmi pret vīriešiem vai savas bailes no patiesas tuvības un nespēju mīlēt.

Vieglāk uzvilkt garus svārkus un komunicēt caur pašaizsardzibām, kā nonākt kontaktā ar savu trauslo ievainojamo daļu iedodot tai Svētu vietu.

Vieglāk ir pāri skumju pilnām acīm pārvilkt pašiedomātu garīgo visvarenības paštēlu, kā godīgi sev atzīt, - man ir bail, es jūtos nepasargāta, es esmu nedrošībā, es jūtos vientuļi, man ir izmisums, es nezinu, kā savākt sevi kopā…

Viehlāk ir skaļi teikt: “es esmu neatkarīga, brīva un man nevienu nevajag”, kā atzīt savas ilgas pēc tuvības, atzīt neticību - vai esmu mīlestības vērta, atzīt šaubas, - vai jebkad kāds mani iemīlēs un godīgi atzīt bailes no mīlestības.

Vieglāk spēlēt neuzvaramu un stipru, kā atzīt savu bezpalīdzību un lūgumu pēc palīdzības.

Vieglāk gaidīt “jaunās enerģijas”, nekā uzņemties atbildību par savu reālo dzīvi tādu, kāda tā ir.

Vieglāk šķiet meklēt atbildes Visumā un kaut kur tālumā, nekā ielūkoties esošajā realitātē bez ilūzijas.

Vieglāk runāt par vibrācijām, kā par iekšējo izmisumu, neticību, pamestību, vientulību.

Vieglāk gaidīt “dievišķo vīrieti”, nekā sakārtot attiecības ar tēva figūru un iekšējo savu vīrišķo daļu.

Vieglāk apzināti skaitīt mantras svešā mēlē, nekā savā valodā apskaut sevi un pateikt: es Tevi mīlu, Tu man esi viss, es par Tevi parūpēšos.

Un patiesībā visgrūtāk nav atvērt trešo aci. Grūtāk ir atvērt savu sirdi un dziedēt pašvērtību.

Ir labi paplašināt savu iekšējo pasauli, redzesloku un apziņu.
Ir labi būt tik pietiekamam, ka spēj sevī ieraudzīt ko vairāk par miesu un kauliem. Ir labi būt ciešā savienojumā ar Visumu. Ir labi redzēt vairāk par matēriju.
Ir labi zināt, spēt un just vairāk.
Ir labi būt vairāk par prātu un Ego vajadzībām.
Tāds ir katras Dvēseles mērķis.

Bet patiesa garīgā izaugsme nesākas brīdī, kad Tu atver savu trešo aci un spēj lasīt domas citu cilvēku kanālā.

Izaugsme sākas brīdī, kad Tu pārstāj melot sev.

Kamēr garīgums kalpo par patvērumu no realitātes, tas ir tikai elegantāks pašapmāns.

Kristine Pabērza

www Love Home lv

Pāru terapija ir process, kurā uz attiecībām skatās kā sistēmu, kurā savstarpēji mijiedarbojas divas dzīves, pieredzes un izcelsmes ģimenes. Tā palīdz partneriem apzināt, kā ģimenes vērtības, resursi, musturi, noslēpumi, neredzamās lojalitātes un neizrunātie stāsti ietekmē pa...

09/07/2026

Augstākā iespējamā iekšējā miera definīcija - nulle velmes kādam patikt vai būt priekš visiem saprotamam, kā arī neesoša vajadzība izraisīt apkārtējos sajūsmu par sevi.
Kad uzmanība pašam uz sevi ir pietiekoši, cilvēks pārstāj dzīvot, domāt un uzvesties, kā vampīrs, kuram jāņem resurss no citiem, lai iekšēji piepildītos cerot tad sasniegt mieru.
Dziļš iekšējs miers un izlīgums pašam ar sevi ir viss uz ko būtu jātiecas.
Atļaut sev būt par sevi ir greznība, lux un milzīga iekšējā darba sekas.
Kristine Pabērza

Address

Kārļa Mīlenbaha Iela 4
Riga
1010

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when Love Home posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.

Shortcuts

Share