05/08/2026
UDHS nav tikai ārēji novērojama uzvedība. Tā ir neiroattīstības īpatnība, kas saistīta arī ar izmērāmām atšķirībām smadzeņu struktūrā un neironu tīklu savienojumos.
2017. gadā žurnālā PLOS ONE publicētā pētījumā zinātnieki veica magnētiskās rezonanses izmeklējumus 72 jauniem pieaugušajiem – 31 dalībniekam ar UDHS un 41 dalībniekam bez UDHS.
Pētnieki konstatēja grupu līmeņa atšķirības vairākos smadzeņu reģionos, tostarp pieres un deniņu daļās, kā arī baltās vielas neironu ceļos, kas savieno neironu tīklu sistēmas, kas iesaistītas uzmanības, impulsu, motivācijas un emociju regulēšanā. Izmantojot sešu smadzeņu struktūru un baltās vielas rādītāju kombināciju, pētnieku radītais modelis konkrētajā dalībnieku grupā pareizi klasificēja UDHS diagnozi 83,3% gadījumu. Autori interpretēja kā iespējamu nepilnīgu nobriešanu, mazāku mielinizāciju, zemāku šķiedru blīvumu vai mazāk organizētu nervu šķiedru aktivitāti. Interpretācija tika izdarīta no vairākiem magnētiskās rezonanses rādītājiem.
Tas ir nozīmīgs rezultāts, taču tas nenozīmē, ka UDHS pašlaik var diagnosticēt pēc viena vienīga vai pat vairākiem smadzeņu attēliem.
Tas ir neiroattīstības traucējums, kas ir saistīts ar izmērāmām smadzeņu struktūras un savienojumu atšķirībām. Tomēr individuālu diagnozi pašlaik nevar noteikt tikai pēc smadzeņu MRI attēla.UDHS diagnozi joprojām nosaka speciālists, izvērtējot cilvēka attīstības vēsturi, simptomus, ikdienas funkcionēšanu un grūtības dažādās dzīves vidēs.
Tomēr pētījuma galvenais vēstījums ir ļoti būtisks:
UDHS nav slinkums un nav rakstura vājums.
Tas nav arī vecāku neveiksmes pierādījums.
Bērni ar UDHS var ļoti vēlēties koncentrēties, sākt uzdevumu, kontrolēt impulsus vai pabeigt iesākto – un vienlaikus piedzīvot reālas grūtības to izdarīt konsekventi. Tas nenozīmē, ka cilvēks nav atbildīgs par savu rīcību. Tas nozīmē, ka viņam var būt nepieciešami citi paņēmieni, skaidrāka struktūra, piemērotāka vide, profesionāls atbalsts un vairāk izpratnes.
Kad pārstājam UDHS skaidrot kā nevēlēšanos, mēs varam sākt palīdzēt cilvēkam pārvarēt to, ko viņam patiešām ir grūti paveikt.
Avots: Gehricke et al. (2017), The brain anatomy of attention-deficit/hyperactivity disorder in young adults – a magnetic resonance imaging study, PLOS ONE.
Pieteikties konsultācijām: https://www.intelektacentrs.lv/kontakti
